%%%%% http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/1_sanskr/2_epic/mbh/ext/bhagvg_u.htm %%%%% CS671 : egupta@iitk.ac.in 15/08/05 (5th August, 2015) Bhagavad Gītā atha śrīmadbhagavadgītā I. atha prathamo adhyāyaḥ (arjunaviṣādayogaḥ) dhṛtarāṣṭra uvāca dharmakṣetre kurukṣetre samavetā yuyutsavaḥ māmakāḥ pāṇḍavāś caiva kim akurvata sañjaya 1.1 sañjaya uvāca dṛṣṭvā tu pāṇḍavānīkaṃ vyūḍhaṃ duryodhanas tadā ācāryam upasaṅgamya rājā vacanam abravīt 1.2 paśyaitāṃ pāṇḍuputrāṇām ācārya mahatīṃ camūm vyūḍhāṃ drupadaputreṇa tava śiṣyeṇa dhīmatā 1.3 atra śūrā maheṣvāsā bhīmārjunasamā yudhi yuyudhāno virāṭaśca drupadaś ca mahārathaḥ 1.4 dhṛṣṭaketuś cekitānaḥ kāśirājaś ca vīryavān purujit kuntibhojaś ca śaibyaś ca narapuṅgavaḥ 1.5 yudhāmanyuś ca vikrānta uttamaujāś ca vīryavān saubhadro draupadeyāś ca sarva eva mahārathāḥ 1.6 asmākaṃ tu viśiṣṭā ye tān nibodha dvijottama nāyakā mama sainyasya saṃjñārthaṃ tān bravīmi te 1.7 bhavān bhīṣmaś ca karṇaś ca kṛpaś ca samitiñjayaḥ aśvatthāmā vikarṇaś ca saumadattis tathaiva ca 1.8 anye ca bahavaḥ śūrā madarthe tyaktajīvitāḥ nānāśastrapraharaṇāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ 1.9 aparyāptaṃ tad asmākaṃ balaṃ bhīṣmābhirakṣitam paryāptaṃ tvidam eteṣāṃ balaṃ bhīmābhirakṣitam 1.10 ayaneṣu ca sarveṣu yathābhāgam avasthitāḥ bhīṣmam evābhirakṣantu bhavantaḥ sarva eva hi 1.11 tasya sañjanayan harṣaṃ kuruvṛddhaḥ pitāmahaḥ siṃhanādaṃ vinadyocchaiḥ śaṅkhaṃ dadhmau pratāpavān 1.12 tataḥ śaṅkhāś ca bheryaś ca paṇavānakagomukhāḥ sahasaivābhyahanyanta sa śabdas tumulobhavat 1.13 tataḥ śvetair hayair yukte mahati syandane sthitau mādhavaḥ pāṇḍavaś caiva divyau śaṅkhau pradaghmatuḥ 1.14 pāñcajanyaṃ hṛṣīkeśo devadattaṃ dhanañjayaḥ pauṇḍraṃ dadhmau mahāśaṅkhaṃ bhīmakarmā vṛkodaraḥ 1.15 anañtavijayaṃ rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ nakulaḥ sahadevaś ca sughoṣamaṇipuṣpakau 1.16 kāśyaś ca parameṣvāsaḥ śikhaṇḍī ca mahārathaḥ dhṛṣṭadyumno virāṭaś ca sātyakiś cāparājitaḥ 1.17 drupado draupadeyāś ca sarvaśaḥ pṛthivīpate saubhadraś ca mahābāhuḥ śaṅkhān dadhmuḥ pṛthakpṛthak 1.18 sa ghoṣo dhārtarāṣṭrāṇāṃ hṛdayāni vyadārayat nabhaś ca pṛthivīṃ caiva tumulobhyanunādayan 1.19 atha vyavasthitān dṛṣṭvā dhārtarāṣṭrān.h kapidhvajaḥ pravṛtte śastrasaṃpāte dhanur udyamya pāṇḍavaḥ 1.20 hṛṣīkeśaṃ tadā vākyam idam āha mahīpate senayor ubhayor madhye rathaṃ sthāpaya mecyuta 1.21 yāvad etān nirikṣehaṃ yoddhukāmān avasthitān kair mayā saha yoddhavyam asmin raṇasamudyame 1.22 yotsyamānān avekṣehaṃ ya etetra samāgatāḥ dhārtarāṣṭrasya durbuddher yuddhe priyacikīrṣavaḥ 1.23 evam ukto hṛṣīkeśo guḍākeśena bhārata senayor ubhayor madhye sthāpayitvā rathottamam 1.24 bhīṣmadroṇapramukhataḥ sarveṣāṃ ca mahīkṣitām uvāca pārtha paśyaitān samavetān kurūn iti 1.25 tatrāpaśyat sthitān pārthaḥ pitṛn atha pitāmahān ācāryān mātulān bhrātṛn putrān pautrān sakhīṃs tathā 1.26 śvaśurān suhṛdaś caiva senayor ubhayor api tān samīkṣya sa kaunteyaḥ sarvān bandhūn avasthitān 1.27 kṛpayā parayāviṣṭo viṣīdann idamabravīt dṛṣṭvemaṃ svajanaṃ kṛṣṇa yuyutsuṃ samupasthitam 1.28 sīdanti mama gātrāṇi mukhañ ca pariśuṣyati vepathuś ca śarīre me romaharṣaś ca jāyate 1.29 gāṇḍīvaṃ straṃsate hastāt tvak caiva paridahyate na ca śaknomy avasthātuṃ bhramatīva ca me manaḥ 1.30 nimittāni ca paśyāmi viparītāni keśava na ca śreyonupaśyāmi hatvā svajanam āhave 1.31 na kāṅkṣe vijayaṃ kṛṣṇa na ca rājyaṃ sukhāni ca kiṃ no rājyena govinda kiṃ bhogair jīvitena vā 1.32 yeṣām arthe kāṅkṣitaṃ no rājyaṃ bhogāḥ sukhāni ca ta imevasthitā yuddhe prāṇāṃs tyaktvā dhanāni ca 1.33 ācāryāḥ pitaraḥ putrās tathaiva ca pitāmahāḥ mātulāḥ śvaśurāḥ pautrāḥ śyālāḥ sambandhinas tathā 1.34 etān na hantum icchhāmi ghnatopi madhusūdana api trailokyarājyasya hetoḥ kiṃ nu mahīkṛte 1.35 nihatya dhārtarāṣṭrān naḥ kā prītiḥ syājanārdana pāpam evāśrayed asmān hatvaitān ātatāyinaḥ 1.36 tasmān nārhā vayaṃ hantuṃ dhārtarāṣṭrān svabāndhavān svajanaṃ hi kathaṃ hatvā sukhinaḥ syāma mādhava 1.37 yadyapyete na paśyanti lobhopahatacetasaḥ kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ mitradrohe ca pātakam 1.38 kathaṃ na jñeyam asmābhiḥ pāpād asmān nivartitum kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ prapaśyadbhir janārdana 1.39 kulakṣaye praṇaśyanti kuladharmāḥ sanātanāḥ dharme naṣṭe kulaṃ kṛtsnam adharmobhibhavaty uta 1.40 adharmābhibhavāt kṛṣṇa praduṣyanti kulastriyaḥ strīṣu duṣṭāsu vārṣṇeya jāyate varṇasaṅkaraḥ 1.41 saṅkaro narakāyaiva kulaghnānāṃ kulasya ca patanti pitaro hy eṣāṃ luptapiṇḍodakakriyāḥ 1.42 doṣair etaiḥ kulaghnānāṃ varṇasaṅkarakārakaiḥ utsādyante jātidharmāḥ kuladharmāś ca śāśvatāḥ 1.43 utsannakuladharmāṇāṃ manuṣyāṇāṃ janārdana narake niyataṃ vāso bhavatīty anuśuśruma 1.44 aho bata mahat pāpaṃ kartuṃ vyavasitā vayam yad rājyasukhalobhena hantuṃ svajanam udyatāḥ 1.45 yadi mām apratīkāram aśastraṃ śastrapāṇayaḥ dhārtarāṣṭrā raṇe hanyus tan me kṣemataraṃ bhavet 1.46 evam uktvārjunaḥ saṅkhye rathopastha upāviśat visṛjya saśaraṃ cāpaṃ śokasaṃvignamānasaḥ 1.47 II. atha dvitīyodhyāyaḥ. (sāṅkhyayogaḥ) sañjaya uvāca taṃ tathā kṛpayāviṣṭam aśrupūrṇākulekṣaṇam viṣīdantam idaṃ vākyam uvāca madhusūdanaḥ 2.1 śrībhagavān uvāca kutas tvā kaśmalam idaṃ viṣame samupasthitam anāryajuṣṭam asvargyam akīrtikaram arjuna 2.2 klaibyaṃ mā sma gamaḥ pārtha naitat tvayy upapadyate kṣudraṃ hṛdayadaurbalyaṃ tyaktvottiṣṭha paraṃtapa 2.3 arjuna uvāca kathaṃ bhīṣmam ahaṃ sāṅkhye droṇaṃ ca madhusūdana iṣubhiḥ pratiyotsyāmi pūjārhāv arisūdana 2.4 gurūn ahatvā hi mahānubhāvān śreyo bhoktuṃ bhaikṣyam apīha loke hatvārthakāmāṃstu gurunihaiva bhuñjjīya bhogān rudhirapradigdhān 2.5 na caitad vidmaḥ kataran no garīyo yad vā jayema yadi vā no jayeyuḥ yān eva hatvā na jijīviṣāmas tevasthitāḥ pramukhe dhārtarāṣṭrāḥ 2.6 kārpaṇyadoṣopahatasvabhāvaḥ pṛcchāmi tvāṃ dharmasaṃmūḍhacetāḥ yac chreyaḥ syān niścitaṃ brūhi tan me śiṣyastehaṃ śādhi māṃ tvāṃ prapannam 2.7 na hi prapaśyāmi mamāpanudyād yac chokam ucchoṣaṇam indriyāṇām avāpya bhūmāv asapatnam ṛddhaṃ rājyaṃ surāṇām api cādhipatyam 2.8 sañjaya uvāca evam uktvā hṛṣīkeśaṃ guḍākeśaḥ paraṃtapaḥ na yotsya iti govindam uktvā tūṣṇīṃ babhūva ha 2.9 tam uvāca hṛṣīkeśaḥ prahasann iva bhārata senayor ubhayor madhye viṣīdantam idaṃ vacaḥ 2.10 śrībhagavān uvāca aśocyān anvaśocas tvaṃ prajñāvādāṃś ca bhāṣase gatāsūn agatāsūṃś ca nānuśocanti paṇḍitāḥ 2.11 natv evāhaṃ jātu nāsaṃ na tvaṃ neme janādhipāḥ na caiva na bhaviṣyāmaḥ sarve vayam ataḥ param 2.12 dehinosmin yathā dehe kaumāraṃ yauvanaṃ jarā tathā dehāntaraprāptir dhīras tatra na muhyati 2.13 mātrāsparśās tu kaunteya śītoṣṇasukhaduḥkhadāḥ āgamāpāyinonityās tāṃs titikṣasva bhārata 2.14 yaṃ hi na vyathayanty ete puruṣaṃ puruṣarṣabha samaduḥkhasukhaṃ dhīraṃ somṛtatvāya kalpate 2.15 nāsato vidyate bhāvo nābhāvo vidyate sataḥ ubhayor api dṛṣṭo.antas tv anayos tattvadarśibhiḥ 2.16 avināśi tu tad viddhi yena sarvam idaṃ tatam vināśam avyayasyāsya na kaścit kartum arhati 2.17 antavanta ime dehā nityasyoktāḥ śarīriṇaḥ anāśinoprameyasya tasmād yudhyasva bhārata 2.18 ya enaṃ vetti hantāraṃ yaś cainaṃ manyate hatam ubhau tau na vijānīto nāyaṃ hanti na hanyate 2.19 na jāyate mriyate vā kadācin nāyaṃ bhūtvā bhavitā vā na bhūyaḥ ajo nityaḥ śāśvatoyaṃ purāṇo na hanyate hanyamāne śarīre 2.20 vedāvināśinaṃ nityaṃ ya enam ajam avyayam kathaṃ sa puruṣaḥ pārtha kaṃ ghātayati hanti kam 2.21 vāsāṃsi jīrṇāni yathā vihāya navāni gṛhṇāti naroparāṇi tathā śarīrāṇi vihāya jīrṇāni anyāni saṃyāti navāni dehī 2.20 nainaṃ chindanti śastrāṇi nainaṃ dahati pāvakaḥ na cainaṃ kledayanty āpo na śoṣayati mārutaḥ 2.23 acchedyoyam adāhyoyam akledyośoṣya eva ca nityaḥ sarvagataḥ sthāṇur acaloyaṃ sanātanaḥ 2.24 avyaktoyam acintyoyam avikaryoyam ucyate tasmād evaṃ viditvainaṃ nānuśocitum arhasi 2.25 atha cainaṃ nityajātaṃ nityaṃ vā manyase mṛtam tathāpi tvaṃ mahābāho naivaṃ śocitum arhasi 2.26 jātasya hi dhruvo mṛtyur dhruvaṃ janma mṛtasya ca tasmād aparihāryerthe na tvaṃ śocitum arhasi 2.27 avyaktādīni bhūtāni vyaktamadhyāni bhārata avyaktanidhanāny eva tatra kā paridevanā 2.28 āścaryavat paśyati kaścid enam āścaryavad vadati tathaiva cānyaḥ āścaryavac cainam anyaḥ śṛṇoti śrutvāpy enaṃ veda na caiva kaścit 2.29 dehī nityam avadhyoyaṃ dehe sarvasya bhārata tasmāt sarvāṇi bhūtāni na tvaṃ śocitum arhasi 2.30 svadharmam api cāvekṣya na vikampitum arhasi dharmyād dhi yuddhāc chreyonyat kṣatriyasya na vidyate 2.31 yadṛcchayā copapannaṃ svargadvāram apāvṛtam sukhinaḥ kṣatriyāḥ pārtha labhante yuddham īdṛśam 2.32 atha cet tvam imaṃ dhārmyaṃ saṅgrāmaṃ na kariṣyasi tataḥ svadharmaṃ kīrtiṃ ca hitvā pāpam avāpsyasi 2.33 akīrtiṃ cāpi bhūtāni kathayiṣyanti tevyayām saṃbhāvitasya cākīrtir maraṇād atiricyate 2.34 bhayād raṇād uparataṃ maṃsyante tvāṃ mahārathāḥ yeṣāṃ ca tvaṃ bahumato bhūtvā yāsyasi lāghavam 2.35 avācyavādāṃś ca bahūn vadiṣyanti tavāhitāḥ nindantas tava sāmarthyaṃ tato duḥkhataraṃ nu kim 2.36 hato vā prāpsyasi svargaṃ jitvā vā bhokṣyase mahīm tasmād uttiṣṭha kaunteya yuddhāya kṛtaniścayaḥ 2.37 sukhaduḥkhe same kṛtvā lābhālābhau jayājayau tato yuddhāya yujyasva naivaṃ pāpam avāpsyasi 2.38 eṣā tebhihitā sāṅkhye buddhir yoge tv imāṃ śṛṇu buddhyā yukto yayā pārtha karmabandhaṃ prahāsyasi 2.39 nehābhikramanāśosti pratyavāyo na vidyate svalpam apy asya dharmasya trāyate mahato bhayāt 2.40 vyavasāyātmikā buddhir ekeha kurunandana bahuśākhā hy anantāś ca buddhayovyavasāyinām 2.41 yām imāṃ puṣpitāṃ vācaṃ pravadanty avipaścitaḥ vedavādaratāḥ pārtha nānyad astīti vādinaḥ 2.42 kāmātmānaḥ svargaparā janmakarmaphalapradām kriyāviśeṣabahulāṃ bhogaiśvaryagatiṃ prati 2.43 bhogaiśvaryaprasaktānāṃ tayāpahṛtacetasām vyavasāyātmikā buddhiḥ samādhau na vidhīyate 2.44 traiguṇyaviṣayā vedā nistraiguṇyo bhavārjuna nirdvandvo nityasatvastho niryogakṣema ātmavān 2.45 yāvān artha udapāne sarvataḥ saṃplutodake tāvān sarveṣu vedeṣu brāhmaṇasya vijānataḥ 2.46 karmaṇy evādhikāras te mā phaleṣu kadācana mā karmaphalahetur bhūr mā te saṅgostv akarmaṇi 2.47 yogasthaḥ kuru karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā dhanañjaya siddhyasiddhyoḥ samo bhūtvā samatvaṃ yoga ucyate 2.48 dūreṇa hy avaraṃ karma buddhiyogād dhanañjaya buddhau śaraṇam anviccha kṛpaṇāḥ phalahetavaḥ 2.49 buddhiyukto jahātīha ubhe sukṛtaduṣkṛte tasmād yogāya yujyasva yogaḥ karmasu kauśalam 2.50 karmajaṃ buddhiyuktā hi phalaṃ tyaktvā manīṣiṇaḥ janmabandhavinirmuktāḥ padaṃ gacchhanty anāmayam 2.51 yadā te mohakalilaṃ buddhir vyatitariṣyati tadā gantāsi nirvedaṃ śrotavyasya śrutasya ca 2.52 śrutivipratipannā te yadā sthāsyati niścalā samādhāv acalā buddhis tadā yogam avāpsyasi 2.53 arjuna uvāca sthitaprajñasya kā bhāṣā samādhisthasya keśava sthitadhīḥ kiṃ prabhāṣeta kim āsīta vrajeta kim 2.54 śrībhagavān uvāca prajahāti yadā kāmān sarvān pārtha manogatān ātmany evātmanā tuṣṭaḥ sthitaprajñas tadocyate 2.55 duḥkheṣv anudvignamanāḥ sukheṣu vigataspṛhaḥ vītarāgabhayakrodhaḥ sthitadhīr munir ucyate 2.56 yaḥ sarvatrānabhisnehas tattatprāpya śubhāśubham nābhinandati na dveṣṭi tasya prajñā pratiṣṭhitā 2.57 yadā saṃharate cāyaṃ kūrmoṅgānīva sarvaśaḥ indriyāṇīndriyārthebhyas tasya prajñā pratiṣṭhitā 2.58 viṣayā vinivartante nirāhārasya dehinaḥ rasavarjaṃ rasopy asya paraṃ dṛṣṭvā nivartate 2.59 yatato hy api kaunteya puruṣasya vipaścitaḥ indriyāṇi pramāthīni haranti prasabhaṃ manaḥ 2.60 tāni sarvāṇi saṃyamya yukta āsīta matparaḥ vaśe hi yasyendriyāṇi tasya prajñā pratiṣṭhitā 2.61 dhyāyato viṣayān puṃsaḥ saṅgas teṣūpajāyate saṅgāt sañjāyate kāmaḥ kāmāt krodhobhijāyate 2.62 krodhād bhavati saṃmohaḥ saṃmohāt smṛtivibhramaḥ smṛtibhraṃśād buddhināśo buddhināśāt praṇaśyati 2.63 rāgadveṣavimuktais tu viṣayān indriyaiś caran ātmavaśyair vidheyātmā prasādam adhigacchati 2.64 prasāde sarvaduḥkhānāṃ hānir asyopajāyate prasannacetaso hy āśu buddhiḥ paryavatiṣṭhate 2.65 nāsti buddhir ayuktasya na cāyuktasya bhāvanā na cābhāvayataḥ śāntir aśāntasya kutaḥ sukham 2.66. indriyāṇāṃ hi caratāṃ yan manonuvidhīyate tad asya harati prajñāṃ vāyur nāvam ivāmbhasi 2.67 tasmād yasya mahābāho nigṛhītāni sarvaśaḥ indriyāṇīndriyārthebhyas tasya prajñā pratiṣṭhitā 2.68 yā niśā sarvabhūtānāṃ tasyāṃ jāgarti saṃyamī yasyāṃ jāgrati bhūtāni sā niśā paśyato muneḥ 2.69 āpūryamāṇam acalapratiṣṭhaṃ samudram āpaḥ praviśanti yadvat tadvat kāmā yaṃ praviśanti sarve sa śāntim āpnoti na kāmakāmī 2.70 vihāya kāmān yaḥ sarvān pumāṃś carati niḥspṛhaḥ nirmamo nirahaṃkāraḥ sa śāntim adhigacchhati 2.71 eṣā brāhmī sthitiḥ pārtha naināṃ prāpya vimuhyati sthitvāsyām antakālepi brahmanirvāṇam ṛcchati 2.72 III. atha tṛtīyodhyāyaḥ. (karmayogaḥ) arjuna uvāca jyāyasī cet karmaṇas te matā buddhir janārdana tat kiṃ karmaṇi ghore māṃ niyojayasi keśava 3.1 vyāmiśreṇeva vākyena buddhiṃ mohayasīva me tad ekaṃ vada niścitya yena śreyoham āpnuyām 3.2 śrībhagavān uvāca lokesmin dvividhā niṣṭhā purā proktā mayānagha jñānayogena sāṅkhyānāṃ karmayogena yoginām 3.3 na karmaṇām anārambhān naiṣkarmyaṃ puruṣośnute na ca saṃnyasanād eva siddhiṃ samadhigacchati 3.4 na hi kaścit kṣaṇam api jātu tiṣṭhaty akarmakṛt kāryate hy avaśaḥ karma sarvaḥ prakṛtijair guṇaiḥ 3.5 karmendriyāṇi saṃyamya ya āste manasā smaran indriyārthān vimūḍhātmā mithyācāraḥ sa ucyate 3.6 yas tv indriyāṇi manasā niyamyārabhaterjuna karmaindriyaiḥ karmayogam asaktaḥ sa viśiṣyate 3.7 niyataṃ kuru karma tvaṃ karma jyāyo hy akarmaṇaḥ śarīrayātrāpi ca te na prasidhyed akarmaṇaḥ 3.8 yajñārthāt karmaṇonyatra lokoyaṃ karmabandhanaḥ tadarthaṃ karma kaunteya muktasaṅgaḥ samācara 3.9 sahayajñāḥ prajāḥ sṛṣṭvā purovāca prajāpatiḥ anena prasaviṣyadhvam eṣa vostv iṣṭakāmadhuk 3.10 devān bhāvayatānena te devā bhāvayantu vaḥ parasparaṃ bhāvayantaḥ śreyaḥ param avāpsyatha 3.11 iṣṭān bhogān hi vo devā dāsyante yajñabhāvitāḥ tair dattān apradāyaibhyo yo bhuṅkte stena eva saḥ 3.12 yajñaśiṣṭāśinaḥ santo mucyante sarvakilbiṣaiḥ bhuñjate te tv aghaṃ pāpā ye pacanty ātmakāraṇāt 3.13 annād bhavanti bhūtāni parjanyād annasaṃbhavaḥ yajñād bhavati parjanyo yajñaḥ karmasamudbhavaḥ 3.14 karma brahmodbhavaṃ viddhi brahmākṣarasamudbhavam tasmāt sarvagataṃ brahma nityaṃ yajñe pratiṣṭhitam 3.15 evaṃ pravartitaṃ cakraṃ nānuvartayatīha yaḥ aghāyur indriyārāmo moghaṃ pārtha sa jīvati 3.16 yas tv ātmaratir eva syād ātmatṛptaś ca mānavaḥ ātmany eva ca saṃtuṣṭas tasya kāryaṃ na vidyate 3.17 naiva tasya kṛtenārtho nākṛteneha kaścana na cāsya sarvabhūteṣu kaścid arthavyapāśrayaḥ 3.18 tasmād asaktaḥ satataṃ kāryaṃ karma samācara asakto hy ācaran karma param āpnoti pūruṣaḥ 3.19 karmaṇaiva hi saṃsiddhim āsthitā janakādayaḥ lokasaṃgraham evāpi saṃpaśyan kartum arhasi 3.20 yadyad ācarati śreṣṭhas tattad evetaro janaḥ sa yat pramāṇaṃ kurute lokas tad anuvartate 3.21 na me pārthāsti kartavyaṃ triṣu lokeṣu kiṃcana nānavāptam avāptavyaṃ varta eva ca karmaṇi 3.22 yadi hy ahaṃ na varteyaṃ jātu karmaṇy atandritaḥ mama vartmānuvartante manuṣyāḥ pārtha sarvaśaḥ 3.23 utsīdeyur ime lokā na kuryāṃ karma ced aham saṃkarasya ca kartā syām upahanyām imāḥ prajāḥ 3.24 saktāḥ karmaṇy avidvāṃso yathā kurvanti bhārata kuryād vidvāṃs tathāsaktaś cikīrṣur lokasaṃgraham 3.25 na buddhibhedaṃ janayed ajñānāṃ karmasaṃginām joṣayet sarvakarmāṇi vidvān yuktaḥ samācaran 3.26 prakṛteḥ kriyamāṇāni guṇaiḥ karmāṇi sarvaśaḥ ahaṃkāravimūḍhātmā kartāham iti manyate 3.27 tattvavit tu mahābāho guṇakarmavibhāgayoḥ guṇā guṇeṣu vartanta iti matvā na sajjate 3.28 prakṛter guṇasaṃmūḍhāḥ sajjante guṇakarmasu tān akṛtsnavido mandān kṛtsnavin na vicālayet 3.29 mayi sarvāṇi karmāṇi saṃnyasyādhyātmacetasā nirāśīr nirmamo bhūtvā yudhyasva vigatajvaraḥ 3.30 ye me matam idaṃ nityam anutiṣṭhanti mānavāḥ śraddhāvantonasūyanto mucyante tepi karmabhiḥ 3.31 ye tv etad abhyasūyanto nānutiṣṭhanti me matam sarvajñānavimūḍhāṃs tān viddhi naṣṭān acetasaḥ 3.32 sadṛśaṃ ceṣṭate svasyāḥ prakṛter jñānavān api prakṛtiṃ yānti bhūtāni nigrahaḥ kiṃ kariṣyati 3.33 indriyasyendriyasyārthe rāgadveṣau vyavasthitau tayor na vaśam āgacchhet tau hy asya paripanthinau 3.34 śreyān svadharmo viguṇaḥ paradharmāt svanuṣṭhitāt svadharme nidhanaṃ śreyaḥ paradharmo bhayāvahaḥ 3.35 arjuna uvāca atha kena prayuktoyaṃ pāpaṃ carati pūruṣaḥ anicchann api vārṣṇeya balād iva niyojitaḥ 3.36 śrībhagavān uvāca kāma eṣa krodha eṣa rajoguṇasamudbhavaḥ mahāśano mahāpāpmā viddhy enam iha vairiṇam 3.37 dhūmenāvriyate vanhir yathādarśo malena ca yatholbenāvṛto garbhas tathā tenedam āvṛtam 3.38 āvṛtaṃ jñānam etena jñānino nityavairiṇā kāmarupeṇa kaunteya duṣpūreṇānalena ca 3.39 indriyāṇi mano buddhir asyādhiṣṭhānam ucyate etair vimohayaty eṣa jñānam āvṛtya dehinam 3.40 tasmāt tvam indriyāṇy ādau niyamya bharatarṣabha pāpmānaṃ prajahi hy enaṃ jñānavijñānanāśanam 3.41 indriyāṇi parāṇy āhur indriyebhyaḥ paraṃ manaḥ manasas tu parā buddhir yo buddheḥ paratas tu saḥ 3.42 evaṃ buddheḥ paraṃ buddhvā saṃstabhyātmānam ātmanā jahi śatruṃ mahābāho kāmarūpaṃ durāsadam 3.43 IV. atha caturthodhyāyaḥ. (jñānakarmasaṃnyāsayogaḥ) śrībhagavān uvāca imaṃ vivasvate yogaṃ proktavān aham avyayam vivasvān manave prāha manur ikṣvākavebravīt 4.1 evaṃ paramparāprāptam imaṃ rājarṣayo viduḥ sa kāleneha mahatā yogo naṣṭaḥ paraṃtapa 4.2 sa evāyaṃ mayā tedya yogaḥ proktaḥ purātanaḥ bhaktosi me sakhā ceti rahasyaṃ hy etad uttamam 4.3 arjuna uvāca aparaṃ bhavato janma paraṃ janma vivasvataḥ katham etad vijānīyāṃ tvam ādau proktavān iti 4.4 śrībhagavānuvāca bahūni me vyatītāni janmāni tava cārjuna tāny ahaṃ veda sarvāṇi na tvaṃ vettha paraṃtapa 4.5 ajopi sann avyayātmā bhūtānām īśvaropi san prakṛtiṃ svām adhiṣṭhāya saṃbhavāmy ātmamāyayā 4.6 yadā yadā hi dharmasya glānir bhavati bhārata abhyutthānam adharmasya tadātmānaṃ sṛjāmy aham 4.7 paritrāṇāya sādhūnāṃ vināśāya ca duṣkṛtām dharmasaṃsthāpanārthāya saṃbhavāmi yuge yuge 4.8 janma karma ca me divyam evaṃ yo vetti tattvataḥ tyaktvā dehaṃ punarjanma naiti mām eti sorjuna 4.9 vītarāgabhayakrodhā manmayā mām upāśritāḥ bahavo jñānatapasā pūtā madbhāvam āgatāḥ 4.10 ye yathā māṃ prapadyante tāṃs tathaiva bhajāmy aham mama vartmānuvartante manuṣyāḥ pārtha sarvaśaḥ 4.11 kāṃkṣantaḥ karmaṇāṃ siddhiṃ yajanta iha devatāḥ kṣipraṃ hi mānuṣe loke siddhir bhavati karmajā 4.12 cāturvarṇyaṃ mayā sṛṣṭaṃ guṇakarmavibhāgaśaḥ tasya kartāram api māṃ viddhy akartāram avyayam 4.13 na māṃ karmāṇi limpanti na me karmaphale spṛhā iti māṃ yobhijānāti karmabhir na sa badhyate 4.14 evaṃ jñātvā kṛtaṃ karma pūrvair api mumukṣubhiḥ kuru karmaiva tasmāt tvaṃ pūrvaiḥ pūrvataraṃ kṛtam 4.15 kiṃ karma kimakarmeti kavayopy atra mohitāḥ tat te karma pravakṣyāmi yaj jñātvā mokṣyaseśubhāt 4.16 karmaṇo hy api boddhavyaṃ boddhavyaṃ ca vikarmaṇaḥ akarmaṇaś ca boddhavyaṃ gahanā karmaṇo gatiḥ 4.17 karmaṇy akarma yaḥ paśyed akarmaṇi ca karma yaḥ sa buddhimān manuṣyeṣu sa yuktaḥ kṛtsnakarmakṛt 4.18 yasya sarve samārambhāḥ kāmasaṃkalpavarjitāḥ jñānāgnidagdhakarmāṇaṃ tam āhuḥ paṇḍitaṃ budhāḥ 4.19 tyaktvā karmaphalāsaṅgaṃ nityatṛpto nirāśrayaḥ karmaṇy abhipravṛttopi naiva kiṃcit karoti saḥ 4.20 nirāśīr yatacittātmā tyaktasarvaparigrahaḥ śārīraṃ kevalaṃ karma kurvan nāpnoti kilbiṣam 4.21 yadṛcchālābhasaṃtuṣṭo dvandvātīto vimatsaraḥ samaḥ siddhāv asiddhau ca kṛtvāpi na nibadhyate 4.22 gatasaṅgasya muktasya jñānāvasthitacetasaḥ yajñāyācarataḥ karma samagraṃ pravilīyate 4.23 brahmārpaṇaṃ brahma havir brahmāgnau brahmaṇā hutam brahmaiva tena gantavyaṃ brahmakarmasamādhinā 4.24 daivam evāpare yajñaṃ yoginaḥ paryupāsate brahmāgnāv apare yajñaṃ yajñenaivopajuvhati 4.25 śrotrādīnīndriyāṇy anye saṃyamāgniṣu juvhati śabdādīn viṣayān anya indriyāgniṣu juvhati 4.26 sarvāṇīndriyakarmāṇi prāṇakarmāṇi cāpare ātmasaṃyamayogāgnau juvhati jñānadīpite 4.27 dravyayajñās tapoyajñā yogayajñās tathāpare svādhyāyajñānayajñāś ca yatayaḥ saṃśitavratāḥ 4.28 apāne juvhati prāṇaṃ prāṇepānaṃ tathāpare prāṇāpānagatī ruddhvā prāṇāyāmaparāyaṇāḥ 4.29 apare niyatāhārāḥ prāṇān prāṇeṣu juvhati sarvepy ete yajñavido yajñakṣapitakalmaṣāḥ 4.30 yajñaśiṣṭāmṛtabhujo yānti brahma sanātanam nāyaṃ lokosty ayajñasya kutonyaḥ kurusattama 4.31 evaṃ bahuvidhā yajñā vitatā brahmaṇo mukhe karmajān viddhi tān sarvān evaṃ jñātvā vimokṣyase 4.32 śreyān dravyamayād yajñāj jñānayajñaḥ paraṃtapa sarvaṃ karmākhilaṃ pārtha jñāne parisamāpyate 4.33 tad viddhi praṇipātena paripraśnena sevayā upadekṣyanti te jñānaṃ jñāninas tattvadarśinaḥ 4.34 yaj jñātvā na punar moham evaṃ yāsyasi pāṇḍava yena bhūtāny aśeṣeṇa drakṣyasy ātmany atho mayi 4.35 api ced asi pāpebhyaḥ sarvebhyaḥ pāpakṛttamaḥ sarvaṃ jñānaplavenaiva vṛjinaṃ saṃtariṣyasi 4.36 yathaidhāṃsi samiddhognir bhasmasāt kuruterjuna jñānāgniḥ sarvakarmāṇi bhasmasāt kurute tathā 4.37 na hi jñānena sadṛśaṃ pavitram iha vidyate tat svayaṃ yogasaṃsiddhaḥ kālenātmani vindati 4.38 śraddhāvāṃl labhate jñānaṃ tatparaḥ saṃyatendriyaḥ jñānaṃ labdhvā parāṃ śāntim acireṇādhigacchati 4.39 ajñaś cāśraddadhānaś ca saṃśayātmā vinaśyati nāyaṃ lokosti na paro na sukhaṃ saṃśayātmanaḥ 4.40 yogasaṃnyastakarmāṇaṃ jñānasaṃchinnasaṃśayam ātmavantaṃ na karmāṇi nibadhnanti dhanaṃjaya 4.41 tasmād ajñānasañbhūtaṃ hṛtsthaṃ jñānāsinātmanaḥ chittvainaṃ saṃśayaṃ yogam ātiṣṭhottiṣṭha bhārata 4.42 V. atha pañcamodhyāyaḥ. (saṃnyāsayogaḥ) arjuna uvāca saṃnyāsaṃ karmaṇāṃ kṛṣṇa punar yogaṃ ca śaṃsasi yac chreya etayor ekaṃ tan me brūhi suniścitam 5.1 śrībhagavān uvāca saṃnyāsaḥ karmayogaś ca niḥśreyasakarāv ubhau tayos tu karmasaṃnyāsāt karmayogo viśiṣyate 5.2 jñeyaḥ sa nityasaṃnyāsī yo na dveṣṭi na kāṅkṣati nirdvandvo hi mahābāho sukhaṃ bandhāt pramucyate 5.3 sāṃkhyayogau pṛthag bālāḥ pravadanti na paṇḍitāḥ ekam apy āsthitaḥ samyag ubhayor vindate phalam 5.4 yat sāṃkhyaiḥ prāpyate sthānaṃ tad yogair api gamyate ekaṃ sāṃkhyaṃ ca yogaṃ ca yaḥ paśyati sa paśyati 5.5 saṃnyāsas tu mahābāho duḥkham āptum ayogataḥ yogayukto munir brahma nacireṇādhigacchati 5.6 yogayukto viśuddhātmā vijitātmā jitendriyaḥ sarvabhūtātmabhūtātmā kurvann api na lipyate 5.7 naiva kiṃcit karomīti yukto manyeta tattvavit paśyañ śṛṇvan spṛśañ jighrann aśnan gacchan svapañ śvasan 5.8 pralapan visṛjan gṛhṇann unmiṣan nimiṣann api indriyāṇīndriyārtheṣu vartanta iti dhārayan 5.9 brahmaṇy ādhāya karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā karoti yaḥ lipyate na sa pāpena padmapatram ivāmbhasā 5.10 kāyena manasā buddhyā kevalair indriyair api yoginaḥ karma kurvanti saṅgaṃ tyaktvātmaśuddhaye 5.11 yuktaḥ karmaphalaṃ tyaktvā śāntim āpnoti naiṣṭhikīm ayuktaḥ kāmakāreṇa phale sakto nibadhyate 5.12 sarvakarmāṇi manasā saṃnyasyāste sukhaṃ vaśī navadvāre pure dehī naiva kurvan na kārayan 5.13 na kartṛtvaṃ na karmāṇi lokasya sṛjati prabhuḥ na karmaphalasaṃyogaṃ svabhāvas tu pravartate 5.14 nādatte kasyacit pāpaṃ na caiva sukṛtaṃ vibhuḥ ajñānenāvṛtaṃ jñānaṃ tena muhyanti jantavaḥ 5.15 jñānena tu tad ajñānaṃ yeṣāṃ nāśitam ātmanaḥ teṣām ādityavaj jñānaṃ prakāśayati tat param 5.16 tadbuddhayas tadātmānas tanniṣṭhās tatparāyaṇāḥ gacchanty apunarāvṛttiṃ jñānanirdhūtakalmaṣāḥ 5.17 vidyāvinayasaṃpanne brāhmaṇe gavi hastini śuni caiva śvapāke ca paṇḍitāḥ samadarśinaḥ 5.18 ihaiva tair jitaḥ sargo yeṣāṃ sāmye sthitaṃ manaḥ nirdoṣaṃ hi samaṃ brahma tasmād brahmaṇi te sthitāḥ 5.19 na prahṛṣyet priyaṃ prāpya nodvijet prāpya cāpriyam sthirabuddhir asaṃmūḍho brahmavid brahmaṇi sthitaḥ 5.20 bāhyasparśeṣv asaktātmā vindaty ātmani yat sukham sa brahmayogayuktātmā sukham akṣayam aśnute 5.21 ye hi saṃsparśajā bhogā duḥkhayonaya eva te ādyantavantaḥ kaunteya na teṣu ramate budhaḥ 5.22 śaknotīhaiva yaḥ soḍhuṃ prāk śarīravimokṣaṇāt kāmakrodhodbhavaṃ vegaṃ sa yuktaḥ sa sukhī naraḥ 5.23 yontaḥsukhontarārāmas tathāntarjyotir eva yaḥ sa yogī brahmanirvāṇaṃ brahmabhūtodhigacchati 5.24 labhante brahmanirvāṇam ṛṣayaḥ kṣīṇakalmaṣāḥ chinnadvaidhā yatātmānaḥ sarvabhūtahite ratāḥ 5.25 kāmakrodhaviyuktānāṃ yatīnāṃ yatacetasām abhito brahmanirvāṇaṃ vartate viditātmanām 5.26 sparśān kṛtvā bahir bāhyāṃś cakṣuś caivāntare bhruvoḥ prāṇāpānau samau kṛtvā nāsābhyantaracāriṇau 5.27 yatendriyamanobuddhirmunir mokṣaparāyaṇaḥ vigatecchābhayakrodho yaḥ sadā mukta eva saḥ 5.28 bhoktāraṃ yajñatapasāṃ sarvalokamaheśvaram suhṛdaṃ sarvabhūtānāṃ jñātvā māṃ śāntim ṛcchati 5.29 VI. atha ṣaṣṭhodhyāyaḥ. (ātmasaṃyamayogaḥ) śrībhagavān uvāca anāśritaḥ karmaphalaṃ kāryaṃ karma karoti yaḥ sa saṃnyāsī ca yogī ca na niragnir na cākriyaḥ 6.1 yaṃ saṃnyāsam iti prāhur yogaṃ taṃ viddhi pāṇḍava na hy asaṃnyastasaṃkalpo yogī bhavati kaścana 6.2 ārurukṣor muner yogaṃ karma kāraṇam ucyate yogārūḍhasya tasyaiva śamaḥ kāraṇam ucyate 6.3 yadā hi nendriyārtheṣu na karmasv anuṣajjate sarvasaṃkalpasaṃnyāsī yogārūḍhas tadocyate 6.4 uddhared ātmanātmānaṃ nātmānam avasādayet ātmaiva hy ātmano bandhur ātmaiva ripur ātmanaḥ 6.5 bandhur ātmātmanas tasya yenātmaivātmanā jitaḥ anātmanas tu śatrutve vartetātmaiva śatruvat 6.6 jitātmanaḥ praśāntasya paramātmā samāhitaḥ śītoṣṇasukhaduḥkheṣu tathā mānāpamānayoḥ 6.7 jñānavijñānatṛptātmā kūṭastho vijitendriyaḥ yukta ity ucyate yogī samaloṣṭāśmakāñcanaḥ 6.8 suhṛnmitrāryudāsīnamadhyasthadveṣyabandhuṣu sādhuṣv api ca pāpeṣu samabuddhir viśiṣyate 6.9 yogī yuñjīta satatam ātmānaṃ rahasi sthitaḥ ekākī yatacittātmā nirāśīr aparigrahaḥ 6.10 śucau deśe pratiṣṭhāpya sthiram āsanam ātmanaḥ nātyucchritaṃ nātinīcaṃ cailājinakuśottaram 6.11 tatraikāgraṃ manaḥ kṛtvā yatacittendriyakriyaḥ upaviśyāsane yuñjyād yogam ātmaviśuddhaye 6.12 samaṃ kāyaśirogrīvaṃ dhārayann acalaṃ sthiraḥ saṃprekṣya nāsikāgraṃ svaṃ diśaś cānavalokayan 6.13 praśāntātmā vigatabhīr brahmacārivrate sthitaḥ manaḥ saṃyamya maccitto yukta āsīta matparaḥ 6.14 yuñjann evaṃ sadātmānaṃ yogī niyatamānasaḥ śāntiṃ nirvāṇaparamāṃ matsaṃsthām adhigacchati 6.15 nātyaśnatas tu yogosti na caikāntam anaśnataḥ na cātisvapnaśīlasya jāgrato naiva cārjuna 6.16 yuktāhāravihārasya yuktaceṣṭasya karmasu yuktasvapnāvabodhasya yogo bhavati duḥkhahā 6.17 yadā viniyataṃ cittam ātmany evāvatiṣṭhate niḥspṛhaḥ sarvakāmebhyo yukta ity ucyate tadā 6.18 yathā dīpo nivātastho neṅgate sopamā smṛtā yogino yatacittasya yuñjato yogam ātmanaḥ 6.19 yatroparamate cittaṃ niruddhaṃ yogasevayā yatra caivātmanātmānaṃ paśyann ātmani tuṣyati 6.20 sukham ātyantikaṃ yat tad buddhigrāhyam atīndriyam vetti yatra na caivāyaṃ sthitaś calati tattvataḥ 6.21 yaṃ labdhvā cāparaṃ lābhaṃ manyate nādhikaṃ tataḥ yasmin sthito na duḥkhena guruṇāpi vicālyate 6.22 taṃ vidyād.h duḥkhasaṃyogaviyogaṃ yogasaṃjñitam sa niścayena yoktavyo yogonirviṇṇacetasā 6.23 saṅkalpaprabhavān kāmāṃs tyaktvā sarvān aśeṣataḥ manasaivendriyagrāmaṃ viniyamya samantataḥ 6.24 śanaiḥ śanair uparamed buddhyā dhṛtigṛhītayā ātmasaṃsthaṃ manaḥ kṛtvā na kiṃcid api cintayet 6.25 yato yato niścarati manaś cañcalam asthiram tatas tato niyamyaitad ātmany eva vaśaṃ nayet 6.26 praśāntamanasaṃ hy enaṃ yoginaṃ sukham uttamam upaiti śāntarajasaṃ brahmabhūtam akalmaṣam 6.27 yuñjann evaṃ sadātmānaṃ yogī vigatakalmaṣaḥ sukhena brahmasaṃsparśam atyantaṃ sukham aśnute 6.28 sarvabhūtastham ātmānaṃ sarvabhūtāni cātmani īkṣate yogayuktātmā sarvatra samadarśanaḥ 6.29 yo māṃ paśyati sarvatra sarvaṃ ca mayi paśyati tasyāhaṃ na praṇaśyāmi sa ca me na praṇaśyati 6.30 sarvabhūtasthitaṃ yo māṃ bhajaty ekatvam āsthitaḥ sarvathā vartamānopi sa yogī mayi vartate 6.31 ātmaupamyena sarvatra samaṃ paśyati yorjuna sukhaṃ vā yadi vā duḥkhaṃ sa yogī paramo mataḥ 6.32 arjuna uvāca yoyaṃ yogas tvayā proktaḥ sāmyena madhusūdana etasyāhaṃ na paśyāmi cañcalatvāt sthitiṃ sthirām 6.33 cañcalaṃ hi manaḥ kṛṣṇa pramāthi balavad dṛḍham tasyāhaṃ nigrahaṃ manye vāyor iva suduṣkaram 6.34 śrībhagavān uvāca asañśayaṃ mahābāho mano durnigrahaṃ calam abhyāsena tu kaunteya vairāgyeṇa ca gṛhyate 6.35 asaṃyatātmanā yogo duṣprāpa iti me matiḥ vaśyātmanā tu yatatā śakyovāptum upāyataḥ 6.36 arjuna uvāca ayatiḥ śraddhayopeto yogāc calitamānasaḥ aprāpya yogasaṃsiddhiṃ kāṃ gatiṃ kṛṣṇa gacchati 6.37 kacchin nobhayavibhraṣṭaś chinnābhram iva naśyati apratiṣṭho mahābāho vimūḍho brahmaṇaḥ pathi 6.38 etan me saṃśayaṃ kṛṣṇa chettum arhasy aśeṣataḥ tvadanyaḥ saṃśayasyāsya chettā na hy upapadyate 6.39 śrībhagavān uvāca pārtha naiveha nāmutra vināśas tasya vidyate na hi kalyāṇakṛt kaścid durgatiṃ tāta gacchati 6.40 prāpya puṇyakṛtāṃ lokān uṣitvā śāśvatīḥ samāḥ śucīnāṃ śrīmatāṃ gehe yogabhraṣṭobhijāyate 6.41 athavā yoginām eva kule bhavati dhīmatām etad dhi durlabhataraṃ loke janma yad īdṛśam 6.42 tatra taṃ buddhisaṃyogaṃ labhate paurvadehikam yatate ca tato bhūyaḥ saṃsiddhau kurunandana 6.43 pūrvābhyāsena tenaiva hriyate hy avaśopi saḥ jijñāsur api yogasya śabdabrahmātivartate 6.44 prayatnād yatamānas tu yogī saṃśuddhakilbiṣaḥ anekajanmasaṃsiddhas tato yāti parāṃ gatim 6.45 tapasvibhyodhiko yogī jñānibhyopi matodhikaḥ karmibhyaś cādhiko yogī tasmād yogī bhavārjuna 6.46 yoginām api sarveṣāṃ madgatenāntarātmanā śraddhāvān bhajate yo māṃ sa me yuktatamo mataḥ 6.47 VII. atha saptamodhyāyaḥ. (jñānavijñānayogaḥ) śrībhagavān uvāca mayy āsaktamanāḥ pārtha yogaṃ yuñjan madāśrayaḥ asaṃśayaṃ samagraṃ māṃ yathā jñāsyasi tac chṛṇu 7.1 jñānaṃ tehaṃ savijñānam idaṃ vakṣyāmy aśeṣataḥ yaj jñātvā neha bhūyo.anyaj jñātavyam avaśiṣyate 7.2 manuṣyāṇāṃ sahasreṣu kaścid yatati siddhaye yatatām api siddhānāṃ kaścin māṃ vetti tattvataḥ 7.3 bhūmir āponalo vāyuḥ khaṃ mano buddhir eva ca ahaṃkāra itīyaṃ me bhinnā prakṛtir aṣṭadhā 7.4 apareyam itas tvanyāṃ prakṛtiṃ viddhi me parām jīvabhūtāṃ mahābāho yayedaṃ dhāryate jagat 7.5 etadyonīni bhūtāni sarvāṇīty upadhāraya ahaṃ kṛtsnasya jagataḥ prabhavaḥ pralayas tathā 7.6 mattaḥ parataraṃ nānyat kiṃcid asti dhanaṃjaya mayi sarvam idaṃ protaṃ sūtre maṇigaṇā iva 7.7 raso.aham apsu kaunteya prabhāsmi śaśisūryayoḥ praṇavaḥ sarvavedeṣu śabdaḥ khe pauruṣaṃ nṛṣu 7.8 puṇyo gandhaḥ pṛthivyāṃ ca tejaś cāsmi vibhāvasau jīvanaṃ sarvabhūteṣu tapaś cāsmi tapasviṣu 7.9 bījaṃ māṃ sarvabhūtānāṃ viddhi pārtha sanātanam buddhir buddhimatām asmi tejas tejasvinām aham 7.10 balaṃ balavatāṃ cāhaṃ kāmarāgavivarjitam dharmāviruddho bhūteṣu kāmo.asmi bharatarṣabha 7.11. ye caiva sātvikā bhāvā rājasās tāmasāś ca ye matta eveti tān viddhi na tv ahaṃ teṣu te mayi 7.12 tribhir guṇamayair bhāvair ebhiḥ sarvam idaṃ jagat mohitaṃ nābhijānāti mām ebhyaḥ param avyayam 7.13 daivī hy eṣā guṇamayī mama māyā duratyayā mām eva ye prapadyante māyām etāṃ taranti te 7.14 na māṃ duṣkṛtino mūḍhāḥ prapadyante narādhamāḥ māyayāpahṛtajñānā āsuraṃ bhāvam āśritāḥ 7.15 caturvidhā bhajante māṃ janāḥ sukṛtinorjuna ārto jijñāsur arthārthī jñānī ca bharatarṣabha 7.16 teṣāṃ jñānī nityayukta ekabhaktir viśiṣyate priyo hi jñāninotyartham ahaṃ sa ca mama priyaḥ 7.17 udārāḥ sarva evaite jñānī tv ātmaiva me matam āsthitaḥ sa hi yuktātmā mām evānuttamāṃ gatim 7.18 bahūnāṃ janmanām ante jñānavān māṃ prapadyate vāsudevaḥ sarvam iti sa mahātmā sudurlabhaḥ 7.19 kāmais tais tair hṛtajñānāḥ prapadyantenyadevatāḥ taṃ taṃ niyamam āsthāya prakṛtyā niyatāḥ svayā 7.20 yo yo yāṃ yāṃ tanuṃ bhaktaḥ śraddhayārcitum icchati tasya tasyācalāṃ śraddhāṃ tām eva vidadhāmy aham 7.21 sa tayā śraddhayā yuktas tasyārādhanam īhate labhate ca tataḥ kāmān mayaivaḥ vihitān hi tān 7.22 antavat tu phalaṃ teṣāṃ tad bhavaty alpamedhasām devān devayajo yānti madbhaktā yānti mām api 7.23 avyaktaṃ vyaktim āpannaṃ manyante mām abuddhayaḥ paraṃ bhāvam ajānanto mamāvyayam anuttamam 7.24 nāhaṃ prakāśaḥ sarvasya yogamāyāsamāvṛtaḥ mūḍhoyaṃ nābhijānāti loko mām ajam avyayam 7.25 vedāhaṃ samatītāni vartamānāni cārjuna bhaviṣyāṇi ca bhūtāni māṃ tu veda na kaścana 7.26 icchādveṣasamutthena dvandvamohena bhārata sarvabhūtāni saṃmohaṃ sarge yānti paraṃtapa 7.27 yeṣāṃ tv antagataṃ pāpaṃ janānāṃ puṇyakarmaṇām te dvandvamohanirmuktā bhajante māṃ dṛḍhavratāḥ 7.28 jarāmaraṇamokṣāya mām āśritya yatanti ye te brahma tad viduḥ kṛtsnam adhyātmaṃ karma cākhilam 7.29 sādhibhūtādhidaivaṃ māṃ sādhiyajñaṃ ca ye viduḥ prayāṇakālepi ca māṃ te vidur yuktacetasaḥ 7.30 VIII. atha aṣṭamodhyāyaḥ. (akṣarabrahmayogaḥ) arjuna uvāca kiṃ tad brahma kim adhyātmaṃ kiṃ karma puruṣottama adhibhūtaṃ ca kiṃ proktam adhidaivaṃ kim ucyate 8.1 adhiyajñaḥ kathaṃ kotra dehesmin madhusūdana prayāṇakāle ca kathaṃ jñeyosi niyatātmabhiḥ 8.2 śrībhagavān uvāca akṣaraṃ brahma paramaṃ svabhāvodhyātmam ucyate bhūtabhāvodbhavakaro visargaḥ karmasaṃjñitaḥ 8.3 adhibhūtaṃ kṣaro bhāvaḥ puruṣaś cādhidaivatam adhiyajñoham evātra dehe dehabhṛtāṃ vara 8.4 antakāle ca mām eva smaran muktvā kalevaram yaḥ prayāti sa madbhāvaṃ yāti nāsty atra saṃśayaḥ 8.5 yaṃ yaṃ vāpi smaran bhāvaṃ tyajaty ante kalevaram taṃ tam evaiti kaunteya sadā tadbhāvabhāvitaḥ 8.6 tasmāt sarveṣu kāleṣu mām anusmara yudhya ca mayy arpitamanobuddhir mām evaiṣyasy asaṃśayaḥ 8.7 abhyāsayogayuktena cetasā nānyagāminā paramaṃ puruṣaṃ divyaṃ yāti pārthānucintayan 8.8 kaviṃ purāṇam anuśāsitāraṃ aṇor aṇīyāṃsam anusmared yaḥ sarvasya dhātāram acintyarūpaṃ ādityavarṇaṃ tamasaḥ parastāt 8.9 prayāṇakāle manasācalena bhaktyā yukto yogabalena caiva bhruvor madhye prāṇam āveśya samyak sa taṃ paraṃ puruṣam upaiti divyam 8.10 yad akṣaraṃ vedavido vadanti viśanti yad yatayo vītarāgāḥ yad icchanto brahmacaryaṃ caranti tat te padaṃ saṃgraheṇa pravakṣye 8.11 sarvadvārāṇi saṃyamya mano hṛdi nirudhya ca mūrdhny ādhāyātmanaḥ prāṇam āsthito yogadhāraṇām 8.12 om ity ekākṣaraṃ brahma vyāharan mām anusmaran yaḥ prayāti tyajan dehaṃ sa yāti paramāṃ gatim 8.13 ananyacetāḥ satataṃ yo māṃ smarati nityaśaḥ tasyāhaṃ sulabhaḥ pārtha nityayuktasya yoginaḥ 8.14 mām upetya punarjanma duḥkhālayam aśāśvatam nāpnuvanti mahātmānaḥ saṃsiddhiṃ paramāṃ gatāḥ 8.15 ā brahmabhuvanāl lokāḥ punarāvartinorjuna mām upetya tu kaunteya punarjanma na vidyate 8.16 sahasrayugaparyantam ahar yad brahmaṇo viduḥ rātriṃ yugasahasrāntāṃ te.ahorātravido janāḥ 8.17 avyaktād vyaktayaḥ sarvāḥ prabhavanty aharāgame rātryāgame pralīyante tatraivāvyaktasaṃjñake 8.18 bhūtagrāmaḥ sa evāyaṃ bhūtvā bhūtvā pralīyate rātryāgamevaśaḥ pārtha prabhavaty aharāgame 8.19 paras tasmāt tu bhāvonyovyaktovyaktāt sanātanaḥ yaḥ sa sarveṣu bhūteṣu naśyatsu na vinaśyati 8.20 avyaktokṣara ity uktas tam āhuḥ paramāṃ gatim yaṃ prāpya na nivartante tad dhāma paramaṃ mama 8.21 puruṣaḥ sa paraḥ pārtha bhaktyā labhyas tv ananyayā yasyāntaḥsthāni bhūtāni yena sarvam idaṃ tatam 8.22 yatra kāle tv anāvṛttim āvṛttiṃ caiva yoginaḥ prayātā yānti taṃ kālaṃ vakṣyāmi bharatarṣabha 8.23 agnir jotir ahaḥ śuklaḥ ṣaṇmāsā uttarāyaṇam tatra prayātā gacchanti brahma brahmavido janāḥ 8.24 dhūmo rātris tathā kṛṣṇaḥ ṣaṇmāsā dakṣiṇāyanam tatra cāndramasaṃ jyotir yogī prāpya nivartate 8.25 śuklakṛṣṇe gatī hy ete jagataḥ śāśvate mate ekayā yāty anāvṛttim anyayāvartate punaḥ 8.26 naite sṛtī pārtha jānan yogī muhyati kaścana tasmāt sarveṣu kāleṣu yogayukto bhavārjuna 8.27 vedeṣu yajñeṣu tapaḥsu caiva dāneṣu yat puṇyaphalaṃ pradiṣṭam atyeti tat sarvam idaṃ viditvā yogī paraṃ sthānam upaiti cādyam 8.28 IX. atha navamodhyāyaḥ. (rājavidyārājaguhyayogaḥ) śrībhagavān uvāca idaṃ tu te guhyatamaṃ pravakṣyāmy anasūyave jñānaṃ vijñānasahitaṃ yaj jñātvā mokṣyaseśubhāt 9.1 rājavidyā rājaguhyaṃ pavitram idam uttamam pratyakṣāvagamaṃ dharmyaṃ susukhaṃ kartum avyayam 9.2 aśraddadhānāḥ puruṣā dharmasyāsya paraṃtapa aprāpya māṃ nivartante mṛtyusaṃsāravartmani 9.3 mayā tatam idaṃ sarvaṃ jagad avyaktamūrtinā matsthāni sarvabhūtāni na cāhaṃ teṣv avasthitaḥ 9.4 na ca matsthāni bhūtāni paśya me yogam aiśvaram bhūtabhṛn na ca bhūtastho mamātmā bhūtabhāvanaḥ 9.5 yathākāśasthito nityaṃ vāyuḥ sarvatrago mahān tathā sarvāṇi bhūtāni matsthānīty upadhāraya 9.6 sarvabhūtāni kaunteya prakṛtiṃ yānti māmikām kalpakṣaye punas tāni kalpādau visṛjāmy aham 9.7 prakṛtiṃ svām avaṣṭabhya visṛjāmi punaḥ punaḥ bhūtagrāmam imaṃ kṛtsnam avaśaṃ prakṛter vaśāt 9.8 na ca māṃ tāni karmāṇi nibadhnanti dhanaṃjaya udāsīnavad āsīnam asaktaṃ teṣu karmasu 9.9 mayādhyakṣeṇa prakṛtiḥ sūyate sacarācaram hetunānena kaunteya jagad viparivartate 9.10 avajānanti māṃ mūḍhā mānuṣīṃ tanum āśritam paraṃ bhāvam ajānanto mama bhūtamaheśvaram 9.11 moghāśā moghakarmāṇo moghajñānā vicetasaḥ rākṣasīm āsurīṃ caiva prakṛtiṃ mohinīṃ śritāḥ 9.12 mahātmānas tu māṃ pārtha daivīṃ prakṛtim āśritāḥ bhajanty ananyamanaso jñātvā bhūtādim avyayam 9.13 satataṃ kīrtayanto māṃ yatantaś ca dṛḍhavratāḥ namasyantaś ca māṃ bhaktyā nityayuktā upāsate 9.14 jñānayajñena cāpy anye yajanto mām upāsate ekatvena pṛthaktvena bahudhā viśvatomukham 9.15 ahaṃ kratur ahaṃ yajñaḥ svadhāham aham auṣadham mantro.aham aham evājyam aham agnir ahaṃ hutam 9.16 pitāham asya jagato mātā dhātā pitāmahaḥ vedyaṃ pavitram oṃkāra ṛk sāma yajur eva ca 9.17 gatir bhartā prabhuḥ sākṣī nivāsaḥ śaraṇaṃ suhṛt prabhavaḥ pralayaḥ sthānaṃ nidhānaṃ bījam avyam 9.18 tapāmy aham ahaṃ varṣaṃ nigṛṇhāmy utsṛjāmi ca amṛtaṃ caiva mṛtyuś ca sad asac cāham arjuna 9.19 traividyā māṃ somapāḥ pūtapāpā yajñair iṣṭvā svargatiṃ prārthayante te puṇyam āsādya surendralokaṃ aśnanti divyān divi devabhogān 9.20 te taṃ bhuktvā svargalokaṃ viśālaṃ kṣīṇe puṇye martyalokaṃ viśanti evaṃ trayīdharmam anuprapannā gatāgataṃ kāmakāmā labhante 9.21 ananyāś cintayanto māṃ ye janāḥ paryupāsate teṣāṃ nityābhiyuktānāṃ yogakṣemaṃ vahāmy aham 9.22 yepy anyadevatābhaktā yajante śraddhayānvitāḥ tepi mām eva kaunteya yajanty avidhipūrvakam 9.23 ahaṃ hi sarvayajñānāṃ bhoktā ca prabhur eva ca na tu mām abhijānanti tattvenātaś cyavanti te 9.24 yānti devavratā devān pitṛn yānti pitṛvratāḥ bhūtāni yānti bhūtejyā yānti madyājinopi mām 9.25 patraṃ puṣpaṃ phalaṃ toyaṃ yo me bhaktyā prayacchati tad ahaṃ bhaktyupahṛtam aśnāmi prayatātmanaḥ 9.26 yat karoṣi yad aśnāsi yaj juhoṣi dadāsi yat yat tapasyasi kaunteya tat kuruṣva madarpaṇam 9.27 śubhāśubhaphalair evaṃ mokṣyase karmabandhanaiḥ saṃnyāsayogayuktātmā vimukto mām upaiṣyasi 9.28 samohaṃ sarvabhūteṣu na me dveṣyosti na priyaḥ ye bhajanti tu māṃ bhaktyā mayi te teṣu cāpy aham 9.29 api cet sudurācāro bhajate mām ananyabhāk sādhur eva sa mantavyaḥ samyag vyavasito hi saḥ 9.30 kṣipraṃ bhavati dharmātmā śaśvacchāntiṃ nigacchhati kaunteya pratijānīhi na me bhaktaḥ praṇaśyati 9.31 māṃ hi pārtha vyapāśritya yepi syuḥ pāpayonayaḥ striyo vaiśyās tathā śūdrās tepi yānti parāṃ gatim 9.32 kiṃ punar brāhmaṇāḥ puṇyā bhaktā rājarṣayas tathā anityam asukhaṃ lokam imaṃ prāpya bhajasva mām 9.33 manmanā bhava madbhakto madyājī māṃ namaskuru mām evaiṣyasi yuktvaivam ātmānaṃ matparāyaṇaḥ 9.34 X. atha daśamodhyāyaḥ. (vibhūtiyogaḥ) śrībhagavānuvāca bhūya eva mahābāho śṛṇu me paramaṃ vacaḥ yat tehaṃ prīyamāṇāya vakṣyāmi hitakāmyayā 10.1 na me viduḥ suragaṇāḥ prabhavaṃ na maharṣayaḥ aham ādir hi devānāṃ maharṣīṇāṃ ca sarvaśaḥ 10.2 yo mām ajam anādiṃ ca vetti lokamaheśvaram asaṃmūḍhaḥ sa martyeṣu sarvapāpaiḥ pramucyate 10.3 buddhir jñānam asaṃmohaḥ kṣamā satyaṃ damaḥ śamaḥ sukhaṃ duḥkhaṃ bhavobhāvo bhayaṃ cābhayam eva ca 10.4 ahiṃsā samatā tuṣṭis tapo dānaṃ yaśoyaśaḥ bhavanti bhāvā bhūtānāṃ matta eva pṛthagvidhāḥ 10.5 maharṣayaḥ sapta pūrve catvāro manavas tathā madbhāvā mānasā jātā yeṣāṃ loka imāḥ prajāḥ 10.6 etāṃ vibhūtiṃ yogaṃ ca mama yo vetti tattvataḥ sovikampena yogena yujyate nātra saṃśayaḥ 10.7 ahaṃ sarvasya prabhavo mattaḥ sarvaṃ pravartate iti matvā bhajante māṃ budhā bhāvasamanvitāḥ 10.8 maccittā madgataprāṇā bodhayantaḥ parasparam kathayantaś ca māṃ nityaṃ tuṣyanti ca ramanti ca 10.9 teṣāṃ satatayuktānāṃ bhajatāṃ prītipūrvakam dadāmi buddhiyogaṃ taṃ yena mām upayānti te 10.10 teṣām evānukampārtham aham ajñānajaṃ tamaḥ nāśayāmy ātmabhāvastho jñānadīpena bhāsvatā 10.11 arjuna uvāca paraṃ brahma paraṃ dhāma pavitraṃ paramaṃ bhavān puruṣaṃ śāśvataṃ divyam ādidevam ajaṃ vibhum 10.12 āhus tvām ṛṣayaḥ sarve devarṣir nāradas tathā asito devalo vyāsaḥ svayaṃ caiva bravīṣi me 10.13 sarvam etad ṛtaṃ manye yan māṃ vadasi keśava na hi te bhagavan vyaktiṃ vidur devā na dānavāḥ 10.14 svayam evātmanātmānaṃ vettha tvaṃ puruṣottama bhūtabhāvana bhūteśa devadeva jagatpate 10.15 vaktum arhasy aśeṣeṇa divyā hy ātmavibhūtayaḥ yābhir vibhūtibhir lokān imāṃs tvaṃ vyāpya tiṣṭhasi 10.16 kathaṃ vidyām ahaṃ yogiṃs tvāṃ sadā paricintayan keṣu keṣu ca bhāveṣu cintyosi bhagavan mayā 10.17 vistareṇātmano yogaṃ vibhūtiṃ ca janārdana bhūyaḥ kathaya tṛptir hi śṛṇvato nāsti memṛtam 10.18 śrībhagavān uvāca hanta te kathayiṣyāmi divyā hy ātmavibhūtayaḥ prādhānyataḥ kuruśreṣṭha nāsty anto vistarasya me 10.19 aham ātmā guḍākeśa sarvabhūtāśayasthitaḥ aham ādiś ca madhyaṃ ca bhūtānām anta eva ca 10.20 ādityānām ahaṃ viṣṇur jyotiṣāṃ ravir aṃśumān marīcir marutām asmi nakṣatrāṇām ahaṃ śaśī 10.21 vedānāṃ sāmavedosmi devānām asmi vāsavaḥ indriyāṇāṃ manaś cāsmi bhūtānām asmi cetanā 10.22 rudrāṇāṃ śaṃkaraś cāsmi vitteśo yakṣarakṣasām vasūnāṃ pāvakaś cāsmi meruḥ śikhariṇām aham 10.23 purodhasāṃ ca mukhyaṃ māṃ viddhi pārtha bṛhaspatim senānīnām ahaṃ skandaḥ sarasām asmi sāgaraḥ 10.24 maharṣīṇāṃ bhṛgur ahaṃ girām asmy ekam akṣaram yajñānāṃ japayajñosmi sthāvarāṇāṃ himālayaḥ 10.25 aśvatthaḥ sarvavṛkṣāṇāṃ devarṣīṇāṃ ca nāradaḥ gandharvāṇāṃ citrarathaḥ siddhānāṃ kapilo muniḥ 10.26 uccaiḥśravasam aśvānāṃ viddhi mām amṛtodbhavam airāvataṃ gajendrāṇāṃ narāṇāṃ ca narādhipam 10.27 āyudhānām ahaṃ vajraṃ dhenūnām asmi kāmadhuk prajanaś cāsmi kandarpaḥ sarpāṇām asmi vāsukiḥ 10.28 anantaś cāsmi nāgānāṃ varuṇo yādasām aham pitṛṇām aryamā cāsmi yamaḥ saṃyamatām aham 10.29 pralhādaś cāsmi daityānāṃ kālaḥ kalayatām aham mṛgāṇāṃ ca mṛgendrohaṃ vainateyaś ca pakṣiṇām 10.30 pavanaḥ pavatām asmi rāmaḥ śastrabhṛtām aham jhaṣāṇāṃ makaraś cāsmi strotasām asmi jāhnavī 10.31 sargāṇām ādir antaś ca madhyaṃ caivāham arjuna adhyātmavidyā vidyānāṃ vādaḥ pravadatām aham 10.32 akṣarāṇām akārosmi dvandvaḥ sāmāsikasya ca aham evākṣayaḥ kālo dhātāhaṃ viśvatomukhaḥ 10.33 mṛtyuḥ sarvaharaś cāham udbhavaś ca bhaviṣyatām kīrtiḥ śrīr vāk ca nārīṇāṃ smṛtir medhā dhṛtiḥ kṣamā 10.34 bṛhatsāma tathā sāmnāṃ gāyatrī chandasām aham māsānāṃ mārgaśīrṣoham ṛtūnāṃ kusumākaraḥ 10.35 dyutaṃ chalayatām asmi tejas tejasvinām aham jayosmi vyavasāyosmi sattvaṃ sattvavatām aham 10.36 vṛṣṇīnāṃ vāsudevosmi pāṇḍavānāṃ dhanaṃjayaḥ munīnām apy ahaṃ vyāsaḥ kavīnām uśanā kaviḥ 10.37 daṇḍo damayatām asmi nītir asmi jigīṣatām maunaṃ caivāsmi guhyānāṃ jñānaṃ jñānavatām aham 10.38 yac cāpi sarvabhūtānāṃ bījaṃ tad aham arjuna na tad asti vinā yat syān mayā bhūtaṃ carācaram 10.39 nāntosti mama divyānāṃ vibhūtīnāṃ paraṃtapa eṣa tūddeśataḥ prokto vibhūter vistaro mayā 10.40 yad yad vibhūtimat sattvaṃ śrīmad ūrjitam eva vā tat tad evāvagaccha tvaṃ mama tejoṃśasaṃbhavam 10.41 athavā bahunaitena kiṃ jñātena tavārjuna viṣṭabhyāham idaṃ kṛtsnam ekāṃśena sthito jagat 10.42 XI. athaikādaśodhyāyaḥ. (viśvarūpadarśanayogaḥ) arjuna uvāca madanugrahāya paramaṃ guhyam adhyātmasaṃjñitam yat tvayoktaṃ vacas tena mohoyaṃ vigato mama 11.1 bhavāpyayau hi bhūtānāṃ śrutau vistaraśo mayā tvattaḥ kamalapatrākṣa māhātmyam api cāvyayam 11.2 evam etad yathāttha tvam ātmānaṃ parameśvara draṣṭum icchāmi te rūpam aiśvaraṃ puruṣottama 11.3 manyase yadi tac chakyaṃ mayā draṣṭum iti prabho yogeśvara tato me tvaṃ darśayātmānam avyayam 11.4 śrībhagavān uvāca paśya me pārtha rūpāṇi śataśotha sahastraśaḥ nānāvidhāni divyāni nānāvarṇākṛtīni ca 11.5 paśyādityān vasūn rudrān aśvinau marutas tathā bahūny adṛṣṭapūrvāṇi paśyāścaryāṇi bhārata 11.6 ihaikasthaṃ jagat kṛtsnaṃ paśyādya sacarācaram mama dehe guḍākeśa yac cānyad draṣṭum icchasi 11.7 na tu māṃ śakyase draṣṭum anenaiva svacakṣuṣā divyaṃ dadāmi te cakṣuḥ paśya me yogam aiśvaram 11.8 sañjaya uvāca evam uktvā tato rājan mahāyogeśvaro hariḥ darśayām āsa pārthāya paramaṃ rūpam aiśvaram 11.9 anekavaktranayanam anekādbhutadarśanam anekadivyābharaṇaṃ divyānekodyatāyudham 11.10 divyamālyāmbaradharaṃ divyagandhānulepanam sarvāścaryamayaṃ devam anantaṃ viśvatomukham 11.11 divi sūryasahastrasya bhaved yugapad utthitā yadi bhāḥ sadṛśī sā syād bhāsas tasya mahātmanaḥ 11.12 tatraikasthaṃ jagat kṛtsnaṃ pravibhaktam anekadhā apaśyad devadevasya śarīre pāṇḍavas tadā 11.13 tataḥ sa vismayāviṣṭo hṛṣṭaromā dhanaṃjayaḥ praṇamya śirasā devaṃ kṛtāñjalir abhāṣata 11.14 arjuna uvāca paśyāmi devāṃs tava deva dehe sarvāṃs tathā bhūtaviśeṣasaṃghān brahmāṇam īśaṃ kamalāsanasthaṃ ṛṣīṃś ca sarvān uragāṃś ca divyān 11.15 anekabāhūdaravaktranetraṃ paśyāmi tvāṃ sarvatonantarūpam nāntaṃ na madhyaṃ na punas tavādiṃ paśyāmi viśveśvara viśvarūpa 11.16 kirīṭinaṃ gadinaṃ cakriṇaṃ ca tejorāśiṃ sarvato dīptimantam paśyāmi tvāṃ durnirīkṣyaṃ samantād dīptānalārkadyutim aprameyam 11.17 tvam akṣaraṃ paramaṃ veditavyaṃ tvam asya viśvasya paraṃ nidhānam tvam avyayaḥ śāśvatadharmagoptā sanātanas tvaṃ puruṣo mato me 11.18 anādimadhyāntam anantavīryam anantabāhuṃ śaśisūryanetram paśyāmi tvāṃ dīptahutāśavaktraṃ svatejasā viśvam idaṃ tapantam 11.19 dyāvāpṛthivyor idam antaraṃ hi vyāptaṃ tvayaikena diśaś ca sarvāḥ dṛṣṭvādbhutaṃ rupam ugraṃ tavedaṃ lokatrayaṃ pravyathitaṃ mahātman 11.20 amī hi tvāṃ surasaṃghā viśanti kecid bhītāḥ prāñjalayo gṛṇanti svastīty uktvā maharṣisiddhasaṃghāḥ stuvanti tvāṃ stutibhiḥ puṣkalābhiḥ 11.21 rudrādityā vasavo ye ca sādhyā viśveśvinau marutaś coṣmapāś ca gandharvayakṣāsurasiddhasaṃghā vīkṣante tvāṃ vismitāś caiva sarve 11.22 rūpaṃ mahat te bahuvaktranetraṃ mahābāho bahubāhūrupādam bahūdaraṃ bahudañṣṭrākarālaṃ dṛṣṭvā lokāḥ pravyathitās tathāham 11.23 nabhaḥspṛśaṃ dīptam anekavarṇaṃ vyāttānanaṃ dīptaviśālanetram dṛṣṭvā hi tvāṃ pravyathitāntarātmā dhṛtiṃ na vindāmi śamaṃ ca viṣṇo 11.24 daṃṣṭrākarālāni ca te mukhāni dṛṣṭvaiva kālānalasaṃnibhāni diśo na jāne na labhe ca śarma prasīda deveśa jagannivāsa 11.25 amī ca tvāṃ dhṛtarāṣṭrasya putrāḥ sarve sahaivāvanipālasaṃghaiḥ bhīṣmo droṇaḥ sūtaputras tathāsau sahāsmadīyair api yodhamukhyaiḥ 11.26 vaktrāṇi te tvaramāṇā viśanti daṃṣṭrākarālāni bhayānakāni kecid vilagnā daśanāntareṣu saṃdṛśyante cūrṇitair uttamāṅgaiḥ 11.27 yathā nadīnāṃ bahavombuvegāḥ samudram evābhimukhā dravanti tathā tavāmī naralokavīrā viśanti vaktrāṇy abhivijvalanti 11.28 yathā pradīptaṃ jvalanaṃ pataṅgā viśanti nāśāya samṛddhavegāḥ tathaiva nāśāya viśanti lokās tavāpi vaktrāṇi samṛddhavegāḥ 11.29 lelihyase grasamānaḥ samantāl lokān samagrān vadanair jvaladbhiḥ tejobhir āpūrya jagat samagraṃ bhāsas tavogrāḥ pratapanti viṣṇo 11.30 ākhyāhi me ko bhavān ugrarūpo namostu te devavara prasīda vijñātum icchāmi bhavantam ādyaṃ na hi prajānāmi tava pravṛttim 11.31 śrībhagavān uvāca kālosmi lokakṣayakṛt pravṛddho lokān samāhartum iha pravṛttaḥ ṛtepi tvāṃ na bhaviṣyanti sarve yevasthitāḥ pratyanīkeṣu yodhāḥ 11.32 tasmāt tvam uttiṣṭha yaśo labhasva jitvā śatrūn bhuṅkṣva rājyaṃ samṛddham mayaivaite nihatāḥ pūrvam eva nimittamātraṃ bhava savyasācin 11.33 droṇaṃ ca bhīṣmaṃ ca jayadrathaṃ ca karṇaṃ tathānyān api yodhavīrān mayā hatāṃs tvaṃ jahi mā vyathiṣṭhā yudhyasva jetāsi raṇe sapatnān 11.34 sañjaya uvāca etac chrutvā vacanaṃ keśavasya kṛtāñjalir vepamānaḥ kirīṭī namaskṛtvā bhūya evāha kṛṣṇaṃ sagadgadaṃ bhītabhītaḥ praṇamya 11.35 arjuna uvāca sthāne hṛṣīkeśa tava prakīrtyā jagat prahṛṣyaty anurajyate ca rakṣāṃsi bhītāni diśo dravanti sarve namasyanti ca siddhasaṃghāḥ 11.36 kasmāc ca te na nameran mahātman garīyase brahmaṇopy ādikartre ananta deveśa jagannivāsa tvam akṣaraṃ sad asat tatparaṃ yat 11.37 tvam ādidevaḥ puruṣaḥ purāṇas tvam asya viśvasya paraṃ nidhānam vettāsi vedyaṃ ca paraṃ ca dhāma tvayā tataṃ viśvam anantarūpa 11.38 vāyur yamognir varuṇaḥ śaśāṅkaḥ prajāpatis tvaṃ prapitāmahaś ca namo namas testu sahastrakṛtvaḥ punaś ca bhūyopi namo namas te 11.39 namaḥ purastād atha pṛṣṭhatas te namostu te sarvata eva sarva anantavīryāmitavikramas tvaṃ sarvaṃ samāpnoṣi tatosi sarvaḥ 11.40 sakheti matvā prasabhaṃ yad uktaṃ he kṛṣṇa he yādava he sakheti ajānatā mahimānaṃ tavedaṃ mayā pramādāt praṇayena vāpi 11.41 yac cāvahāsārtham asatkṛtosi vihāraśayyāsanabhojaneṣu ekothavāpy acyuta tatsamakṣaṃ tat kṣāmaye tvām aham aprameyam 11.42 pitāsi lokasya carācarasya tvam asya pūjyaś ca gurur garīyān na tvatsamosty abhyadhikaḥ kutonyo lokatrayepy apratimaprabhāva 11.43 tasmāt praṇamya praṇidhāya kāyaṃ prasādaye tvām aham īśam īḍyam piteva putrasya sakheva sakhyuḥ priyaḥ priyāyārhasi deva soḍhum 11.44 adṛṣṭapūrvaṃ hṛṣitosmi dṛṣṭvā bhayena ca pravyathitaṃ mano me tad eva me darśaya deva rūpaṃ prasīda deveśa jagannivāsa 11.45 kirīṭinaṃ gadinaṃ cakrahastaṃ icchāmi tvāṃ draṣṭum ahaṃ tathaiva tenaiva rūpeṇa caturbhujena sahastrabāho bhava viśvamūrte 11.46 śrībhagavān uvāca mayā prasannena tavārjunedaṃ rūpaṃ paraṃ darśitam ātmayogāt tejomayaṃ viśvam anantam ādyaṃ yan me tvadanyena na dṛṣṭapūrvam 11.47 na veda yajñādhyayanair na dānaiḥ na ca kriyābhir na tapobhir ugraiḥ evaṃrūpaḥ śakya ahaṃ nṛloke draṣṭuṃ tvadanyena kurupravīra 11.48 mā te vyathā mā ca vimūḍhabhāvo dṛṣṭvā rūpaṃ ghoram īdṛṅ mamedam vyapetabhīḥ prītamanāḥ punas tvaṃ tad eva me rūpam idaṃ prapaśya 11.49 sañjaya uvāca ity arjunaṃ vāsudevas tathoktvā svakaṃ rūpaṃ darśayām āsa bhūyaḥ āśvāsayām āsa ca bhītam enaṃ bhūtvā punaḥ saumyavapur mahātmā 11.50 arjuna uvāca dṛṣṭvedaṃ mānuṣaṃ rūpaṃ tava saumyaṃ janārdana idānīm asmi saṃvṛttaḥ sacetāḥ prakṛtiṃ gataḥ 11.51 śrībhagavān uvāca sudurdarśam idaṃ rūpaṃ dṛṣṭvān asi yan mama devā apy asya rūpasya nityaṃ darśanakāṅkṣiṇaḥ 11.52 nāhaṃ vedair na tapasā na dānena na cejyayā śakya evaṃvidho draṣṭuṃ dṛṣṭavān asi māṃ yathā 11.53 bhaktyā tv ananyayā śakya aham evaṃvidhorjuna jñātuṃ draṣṭuṃ ca tattvena praveṣṭuṃ ca paraṃtapa 11.54 matkarmakṛn matparamo madbhaktaḥ saṅgavarjitaḥ nirvairaḥ sarvabhūteṣu yaḥ sa mām eti pāṇḍava 11.55 XII. atha dvādaśodhyāyaḥ. (bhaktiyogaḥ) arjuna uvāca evaṃ satatayuktā ye bhaktās tvāṃ paryupāsate ye cāpy akṣaram avyaktaṃ teṣāṃ ke yogavittamāḥ 12.1 śrībhagavān uvāca mayy āveśya mano ye māṃ nityayuktā upāsate śraddhayā parayopetāḥ te me yuktatamā matāḥ 12.2 ye tv akṣaram anirdeśyaṃ avyaktaṃ paryupāsate sarvatragam acintyaṃ ca kūṭasthaṃ acalaṃ dhruvam 12.3 saṃniyamyendriyagrāmaṃ sarvatra samabuddhayāḥ te prāpnuvanti mām eva sarvabhūtahite ratāḥ 12.4 kleśodhikataras teṣāṃ avyaktāsaktacetasām avyaktā hi gatir duḥkhaṃ dehavadbhir avāpyate 12.5 ye tu sarvāṇi karmāṇi mayi saṃnyasya matparaḥ ananyenaiva yogena māṃ dhyāyanta upāsate 12.6 teṣāṃ ahaṃ samuddhartā mṛtyusaṃsārasāgarāt bhavāmi na cirāt pārtha mayy āveśitacetasām 12.7 mayy eva mana ādhatsva mayi buddhiṃ niveśaya nivasiṣyasi mayy eva ata ūrdhvaṃ na saṃśayaḥ 12.8 atha cittaṃ samādhātuṃ na śaknoṣi mayi sthiram abhyāsayogena tato mām ichāptuṃ dhanaṃjaya 12.9 abhyāsepy asamarthosi matkarmaparamo bhava madartham api karmāṇi kurvan siddhim avāpsyasi 12.10 athaitad apy aśaktosi kartuṃ madyogam āśritaḥ sarvakarmaphalatyāgaṃ tataḥ kuru yatātmavān 12.11 śreyo hi jñānam abhyāsāj jñānād dhyānaṃ viśiṣyate dhyānāt karmaphalatyāgas tyāgāc chāntir anantaram 12.12 adveṣṭā sarvabhūtānāṃ maitraḥ karuṇa eva ca nirmamo nirahaṃkāraḥ samaduḥkhasukhaḥ kṣamī 12.13 saṃtuṣṭaḥ satataṃ yogī yatātmā dṛḍhaniścayaḥ mayy arpitamanobuddhir yo madbhaktaḥ sa me priyaḥ 12.14 yasmān nodvijate loko lokān nodvijate ca yaḥ harṣāmarṣabhayodvegair mukto yaḥ sa ca me priyaḥ 12.15 anapekṣaḥ śucir dakṣa udāsīno gatavyathaḥ sarvārambhaparityāgī yo madbhaktaḥ sa me priyaḥ 12.16 yo na hṛṣyati na dveṣṭi na śocati na kāṅkṣati śubhāśubhaparityāgī bhaktimān yaḥ sa me priyaḥ 12.17 samaḥ śatrau ca mitre ca tathā mānāpamānayoḥ śītoṣṇasukhaduḥkheṣu samaḥ saṅgavivarjitaḥ 12.18 tulyanindāstutir maunī saṃtuṣṭo yena kenacit aniketaḥ sthiramatir bhaktimān me priyo naraḥ 12.19 ye tu dharmyāmṛtam idaṃ yathoktaṃ paryupāsate śraddadhānā matparamā bhaktās tetīva me priyāḥ 12.20 XIII. atha trayodaśodhyāyaḥ. (kṣetrakṣetrajñavibhāgayogaḥ) arjuna uvāca prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva kṣetraṃ kṣetrajñam eva ca etad veditum icchāmi jñānaṃ jñeyaṃ ca keśava 13.1 śrībhagavān uvāca idaṃ śarīraṃ kaunteya kṣetram ity abhidhīyate etad yo vetti taṃ prāhuḥ kṣetrajña iti tadvidaḥ 13.2 kṣetrajñaṃ cāpi māṃ viddhi sarvakṣetreṣu bhārata kṣetrakṣetrajñayor jñānaṃ yat taj jñānaṃ mataṃ mama 13.3 tat kṣetraṃ yac ca yādṛk ca yadvikāri yataś ca yat sa ca yo yatprabhāvaś ca tat samāsena me śṛṇu 13.4 ṛṣibhir bahudhā gītaṃ chandobhir vividhaiḥ pṛthak brahmasūtrapadaiś caiva hetumadbhir viniścitaiḥ 13.5 mahābhūtāny ahaṃkāro buddhir avyaktam eva ca indriyāṇi daśaikaṃ ca pañca cendriyagocarāḥ 13.6 icchā dveṣaḥ sukhaṃ duḥkhaṃ saṃghātaś cetanā dhṛtiḥ etat kṣetraṃ samāsena savikāram udāhṛtam 13.7 amānitvam adambhitvam ahiṃsā kṣāntir ārjavam ācāryopāsanaṃ śaucaṃ sthairyam ātmavinigrahaḥ 13.8 indriyārtheṣu vairāgyam anahaṃkāra eva ca janmamṛtyujarāvyādhiduḥkhadoṣānudarśanam 13.9 asaktir anabhiṣvaṅgaḥ putradāragṛhādiṣu nityaṃ ca samacittatvam iṣṭāniṣṭopapattiṣu 13.10 mayi cānanyayogena bhaktir avyabhicāriṇī viviktadeśasevitvam aratir janasaṃsadi 13.11 adhyātmajñānanityatvaṃ tattvajñānārthadarśanam etaj jñānam iti proktam ajñānaṃ yad atonyathā 13.12 jñeyaṃ yat tat pravakṣyāmi yaj jñātvāmṛtam aśnute anādimat paraṃ brahma na sat tan nāsad ucyate 13.13 sarvataḥ pāṇipādaṃ tat sarvatokṣiśiromukham sarvataḥ śrutimal loke sarvam āvṛtya tiṣṭhati 13.14 sarvendriyaguṇābhāsaṃ sarvendriyavivarjitam asaktaṃ sarvabhṛc caiva nirguṇaṃ guṇabhoktṛ ca 13.15 bahir antaś ca bhūtānām acaraṃ caram eva ca sūkṣmatvāt tad avijñeyaṃ dūrasthaṃ cāntike ca tat 13.16 avibhaktaṃ ca bhūteṣu vibhaktam iva ca sthitam bhūtabhartṛ ca taj jñeyaṃ grasiṣṇu prabhaviṣṇu ca 13.17 jyotiṣām api taj jyotis tamasaḥ param ucyate jñānaṃ jñeyaṃ jñānagamyaṃ hṛdi sarvasya viṣṭhitam 13.18 iti kṣetraṃ tathā jñānaṃ jñeyaṃ coktaṃ sanāsataḥ madbhakta etad vijñāya madbhāvāyopapadyate 13.19 prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva viddhy anādi ubhāv api vikārāñś ca guṇāṃś caiva viddhi prakṛtisaṃbhavān 13.20 kārya kāraṇa kartṛtve hetuḥ prakṛtir ucyate puruṣaḥ sukhaduḥkhānāṃ bhoktṛtve hetur ucyate 13.21 puruṣaḥ prakṛtistho hi bhuṅkte prakṛtijān guṇān kāraṇaṃ guṇasaṅgosya sadasadyonijanmasu 13.22 upadraṣṭānumantā ca bhartā bhoktā maheśvaraḥ paramātmeti cāpyukto dehesmin puruṣaḥ paraḥ 13.23 ya evaṃ vetti puruṣaṃ prakṛtiṃ ca guṇaiḥ saha sarvathā vartamānopi na sa bhūyobhijāyate 13.24 dhyānenātmani paśyanti kecid ātmānam ātmanā anye sāṃkhyena yogena karmayogena cāpare 13.25 anye tv evam ajānantaḥ śrutvānyebhya upāsate tepi cātitaranty eva mṛtyuṃ śrutiparāyaṇāḥ 13.26 yāvat saṃjāyate kiṃcit sattvaṃ sthāvarajaṅgamam kṣetrakṣetrajñasaṃyogāt tad viddhi bharatarṣabha 13.27 samaṃ sarveṣu bhūteṣu tiṣṭhantaṃ parameśvaram vinaśyatsv avinaśyantaṃ yaḥ paśyati sa paśyati 13.28 samaṃ paśyan hi sarvatra samavasthitam īśvaram na hinasty ātmanātmānaṃ tato yāti parāṃ gatim 13.29 prakṛtyaiva ca karmāṇi kriyamāṇāni sarvaśaḥ yaḥ paśyati tathātmānam akartāraṃ sa paśyati 13.30 yadā bhūtapṛthagbhāvam ekastham anupaśyati tata eva ca vistāraṃ brahma saṃpadyate tadā 13.31 anāditvān nirguṇatvāt paramātmāyam avyayaḥ śarīrasthopi kaunteya na karoti na lipyate 13.32 yathā sarvagataṃ saukṣmyād ākāśaṃ nopalipyate sarvatrāvasthito dehe tathātmā nopalipyate 13.33 yathā prakāśayaty ekaḥ kṛtsnaṃ lokam imaṃ raviḥ kṣetraṃ kṣetrī tathā kṛtsnaṃ prakāśayati bhārata 13.34 kṣetrakṣetrajñayor evam antaraṃ jñānacakṣuṣā bhūtaprakṛtimokṣaṃ ca ye vidur yānti te param 13.35 XIV. atha caturdaśodhyāyaḥ. (guṇatrayavibhāgayogaḥ) śrībhagavān uvāca paraṃ bhūyaḥ pravakṣyāmi jñānānāṃ jñānam uttamam yaj jñātvā munayaḥ sarve parāṃ siddhim ito gatāḥ 14.1 idaṃ jñānam upāśritya mama sādharmyam āgatāḥ sargepi nopajāyante pralaye na vyathanti ca 14.2 mama yonir mahad brahma tasmin garbhaṃ dadhāmy aham saṃbhavaḥ sarvabhūtānāṃ tato bhavati bhārata 14.3 sarvayoniṣu kaunteya mūrtayaḥ saṃbhavanti yāḥ tāsāṃ brahma mahad yonir ahaṃ bījapradaḥ pitā 14.4 sattvaṃ rajas tama iti guṇāḥ prakṛtisambhavāḥ nibadhnanti mahābāho dehe dehinam avyayam 14.5 tatra sattvaṃ nirmalatvāt prakāśakam anāmayam sukhasaṅgena badhnāti jñānasaṅgena cānagha 14.6 rajo rāgātmakaṃ viddhi tṛṣṇāsaṅgasamudbhavam tan nibadhnāti kaunteya karmasaṅgena dehinam 14.7 tamas tv ajñānajaṃ viddhi mohanaṃ sarvadehinām pramādālasyanidrābhis tan nibadhnāti bhārata 14.8 sattvaṃ sukhe saṃjayati rajaḥ karmaṇi bhārata jñānam āvṛtya tu tamaḥ pramāde saṃjayaty uta 14.9 rajas tamaś cābhibhūya sattvaṃ bhavati bhārata rajaḥ sattvaṃ tamaś caiva tamaḥ sattvaṃ rajas tathā 14.10 sarvadvāreṣu dehesmin prakāśa upajāyate jñānaṃ yadā tadā vidyād vivṛddhaṃ sattvam ity uta 14.11 lobhaḥ pravṛttir ārambhaḥ karmaṇām aśamaḥ spṛhā rajasy etāni jāyante vivṛddhe bharatarṣabha 14.12 aprakāśopravṛttiś ca pramādo moha eva ca tamasy etāni jāyante vivṛddhe kurunandana 14.13 yadā sattve pravṛddhe tu pralayaṃ yāti dehabhṛt tadottamavidāṃ lokān amalān pratipadyate 14.14 rajasi pralayaṃ gatvā karmasaṅgiṣu jāyate tathā pralīnas tamasi mūḍhayoniṣu jāyate 14.15 karmaṇaḥ sukṛtasyāhuḥ sāttvikaṃ nirmalaṃ phalam rajasas tu phalaṃ duḥkham ajñānaṃ tamasaḥ phalam 14.16 sattvāt saṃjāyate jñānaṃ rajaso lobha eva ca pramādamohau tamaso bhavatojñānam eva ca 14.17 ūrdhvaṃ gacchanti sattvasthā madhye tiṣṭhanti rājasāḥ jaghanyaguṇavṛttisthā adho gacchhanti tāmasāḥ 14.18 nānyaṃ guṇebhyaḥ kartāraṃ yadā draṣṭānupaśyati guṇebhyaś ca paraṃ vetti madbhāvaṃ sodhigacchhati 14.19 guṇān etān atītya trīn dehī dehasamudbhavān janmamṛtyujarāduḥkhair vimuktomṛtam aśnute 14.20 arjuna uvāca kair liṅgais trīn guṇān etān atīto bhavati prabho kimācāraḥ kathaṃ caitāṃs trīn guṇān ativartate 14.21 śrībhagavān uvāca prakāśaṃ ca pravṛttiṃ ca moham eva ca pāṇḍava ta dveṣṭi saṃpravṛttāni na nivṛttāni kāṅkṣati 14.22 udāsīnavad āsīno guṇair yo na vicālyate guṇā vartanta ity eva yovatiṣṭhati neṅgate 14.23 samaduḥkhasukhaḥ svasthaḥ samaloṣṭāśmakāñcanaḥ tulyapriyāpriyo dhīras tulyanindātmasaṃstutiḥ 14.24 mānāpamānayos tulyas tulyo mitrāripakṣayoḥ sarvārambhaparityāgī guṇātītaḥ sa ucyate 14.25 māṃ ca yovyabhicāreṇa bhaktiyogena sevate sa guṇān samatītyaitān brahmabhūyāya kalpate 14.26 brahmaṇo hi pratiṣṭhāham amṛtasyāvyayasya ca śāśvatasya ca dharmasya sukhasyaikāntikasya ca 14.27 XV. atha pañcadaśodhyāyaḥ. (puruṣottamayogaḥ) śrībhagavān uvāca ūrdhvamūlam adhaḥśākham aśvatthaṃ prāhur avyam chandāṃsi yasya parṇāni yas taṃ veda sa vedavit 15.1 adhaś cordhvaṃ prasṛtāstasya śākhā guṇapravṛddhā viṣayapravālāḥ adhaś ca mūlāny anusaṃtatāni karmānubandhīni manuṣyaloke 15.2 na rūpam asyeha tathopalabhyate nānto na cādir na ca saṃpratiṣṭhā aśvattham enaṃ suvirūḍhamūlaṃ asaṅgaśastreṇa dṛḍhena chittvā 15.3 tataḥ padaṃ tatparimārgitavyaṃ yasmin gatā na nivartanti bhūyaḥ tameva cādyaṃ puruṣaṃ prapadye yataḥ pravṛttiḥ prasṛtā purāṇī 15.4 nirmānamohā jitasaṅgadoṣā adhyātmanityā vinivṛttakāmāḥ dvandvair vimuktāḥ sukhaduḥkhasaṃjñaiḥ gacchhanty amūḍhāḥ padam avyayaṃ tat 15.5 na tad bhāsayate sūryo na śaśāṅko na pāvakaḥ yad gatvā na nivartante tad dhāma paramaṃ mama 15.6 mamaivāṃśo jīvaloke jīvabhūtaḥ sanātanaḥ manaḥṣaṣṭhānīndriyāṇi prakṛtisthāni karṣati 15.7 śarīraṃ yad avāpnoti yac cāpy utkrāmatīśvaraḥ gṛhitvaitāni saṃyāti vāyur gandhān ivāśayāt 15.8 śrotraṃ cakṣuḥ sparśanaṃ ca rasanaṃ ghrāṇam eva ca adhiṣṭhāya manaś cāyaṃ viṣayān upasevate 15.9 utkrāmantaṃ sthitaṃ vāpi bhuñjānaṃ vā guṇānvitam vimūḍhā nānupaśyanti paśyanti jñānacakṣuṣaḥ 15.10 yatanto yoginaś cainaṃ paśyanty ātmany avasthitam yatantopy akṛtātmāno nainaṃ paśyanty acetasaḥ 15.11 yad ādityagataṃ tejo jagad bhāsayatekhilam yac candramasi yac cāgnau tat tejo viddhi māmakam 15.12 gām āviśya ca bhūtāni dhārayāmy aham ojasā puṣṇāmi cauṣadhīḥ sarvāḥ somo bhūtvā rasātmakaḥ 15.13 ahaṃ vaiśvānaro bhūtvā prāṇināṃ deham āśritaḥ prāṇāpānasamāyuktaḥ pacāmy annaṃ caturvidham 15.14 sarvasya cāhaṃ hṛdi saṃniviṣṭo mattaḥ smṛtir jñānam apohanaṃ ca vedaiś ca sarvair aham eva vedyo vedāntakṛd vedavid eva cāham 15.15 dvāv imau puruṣau loke kṣaraś cākṣara eva ca kṣaraḥ sarvāṇi bhūtāni kūṭasthokṣara ucyate 15.16 uttamaḥ puruṣas tv anyaḥ paramātmety udāhṛtaḥ yo lokatrayam āviśya bibharty avyaya īśvaraḥ 15.17 yasmāt kṣaram atītoham akṣarād api cottamaḥ atosmi loke vede ca prathitaḥ puruṣottamaḥ 15.18 yo mām evam asaṃmūḍho jānāti puruṣottamam sa sarvavid bhajati māṃ sarvabhāvena bhārata 15.19 iti guhyatamaṃ śāstram idam uktaṃ mayānagha etat buddhvā buddhimān syāt kṛtakṛtyaś ca bhārata 15.20 XVI. atha ṣoḍaśodhyāyaḥ. (daivāsurasaṃpadvibhāgayogaḥ) śrībhagavān uvāca abhayaṃ sattvasaṃśuddhir jñānayogavyavasthitiḥ dānaṃ damaś ca yajñaś ca svādhyāyas tapa ārjavam 16.1 ahiṃsā satyam akrodhas tyāgaḥ śāntir apaiśunam dayā bhūteṣv aloluptvaṃ mārdavaṃ hrīr acāpalam 16.2 tejaḥ kṣamā dhṛtiḥ śaucam adroho nātimānitā bhavanti saṃpadaṃ daivīm abhijātasya bhārata 16.3 dambho darpobhimānaś ca krodhaḥ pāruṣyam eva ca ajñānaṃ cābhijātasya pārtha saṃpadam āsurīm 16.4 daivī saṃpad vimokṣāya nibandhāyāsurī matā mā śucaḥ saṃpadaṃ daivīm abhijātosi pāṇḍava 16.5 dvau bhūtasargau lokesmin daiva āsura eva ca daivo vistaraśaḥ prokta āsuraṃ pārtha me śṛṇu 16.6 pravṛttiṃ ca nivṛttiṃ ca janā na vidur āsurāḥ na śaucaṃ nāpi cācāro na satyaṃ teṣu vidyate 16.7 asatyam apratiṣṭhaṃ te jagad āhur anīśvaram aparasparasaṃbhūtaṃ kim anyat kāmahaitukam 16.8 etāṃ dṛṣṭim avaṣṭabhya naṣṭātmānolpabuddhayaḥ prabhavanty ugrakarmāṇaḥ kṣayāya jagatohitāḥ 16.9 kāmam āśritya duṣpūraṃ dambhamānamadānvitāḥ mohād gṛhītvāsadgrāhān pravartanteśucivratāḥ 16.10 cintām aparimeyāṃ ca pralayāntām upāśritāḥ kāmopabhogaparamā etāvad iti niścitāḥ 16.11 āśāpāśaśatair baddhāḥ kāmakrodhaparāyaṇāḥ īhante kāmabhogārtham anyāyenārthasaṃcayān 16.12 idam adya mayā labdham imaṃ prāpsye manoratham idam astīdam api me bhaviṣyati punar dhanam 16.13 asau mayā hataḥ śatrur haniṣye cāparān api īśvaro.aham ahaṃ bhogī siddhohaṃ balavān sukhī 16.14 āḍhyobhijanavān asmi konyosti sadṛśo mayā yakṣye dāsyāmi modiṣya ity ajñānavimohitāḥ 16.15 anekacittavibhrāntā mohajālasamāvṛtāḥ prasaktāḥ kāmabhogeṣu patanti narakeśucau 16.16 ātmasaṃbhāvitāḥ stabdhā dhanamānamadānvitāḥ yajante nāmayajñais te dambhenāvidhipūrvakam 16.17 ahaṃkāraṃ balaṃ darpaṃ kāmaṃ krodhaṃ ca saṃśritāḥ mām ātmaparadeheṣu pradviṣantobhyasūyakāḥ 16.18 tān ahaṃ dviṣataḥ krurān saṃsāreṣu narādhamān kṣipāmy ajasram aśubhān āsurīṣv eva yoniṣu 16.19 āsurīṃ yonim āpannā mūḍhā janmanijanmani mām aprāpyaiva kaunteya tato yānty adhamāṃ gatim 16.20 trividhaṃ narakasyedaṃ dvāraṃ nāśanam ātmanaḥ kāmaḥ krodhas tathā lobhas tasmād etat trayaṃ tyajet 16.21 etair vimuktaḥ kaunteya tamodvārais tribhir naraḥ ācaraty ātmanaḥ śreyas tato yāti parāṃ gatim 16.22 yaḥ śāstravidhim utsṛjya vartate kāmakārataḥ na sa siddhim avāpnoti na sukhaṃ na parāṃ gatim 16.23 tasmāc chāstraṃ pramāṇaṃ te kāryākāryavyavasthitau jñātvā śāstravidhānoktaṃ karma kartum ihārhasi 16.24 XVII. atha saptadaśodhyāyaḥ. (śraddhātrayavibhāgayogaḥ) arjuna uvāca ye śāstravidhim utsṛjya yajante śraddhayānvitāḥ teṣāṃ niṣṭhā tu kā kṛṣṇa sattvam āho rajas tamaḥ 17.1 śrībhagavān uvāca trividhā bhavati śraddhā dehināṃ sā svabhāvajā sāttvikī rājasī caiva tāmasī ceti tāṃ śṛṇu 17.2 sattvānurūpā sarvasya śraddhā bhavati bhārata śraddhāmayoyaṃ puruṣo yo yacchraddhaḥ sa eva saḥ 17.3 yajante sāttvikā devān yakṣarakṣāṃsi rājasāḥ pretān bhūtagaṇāñś cānye yajante tāmasā janāḥ 17.4 aśāstravihitaṃ ghoraṃ tapyante ye tapo janāḥ dambhāhaṃkārasaṃyuktāḥ kāmarāgabalānvitāḥ 17.5 karṣayantaḥ śarīrasthaṃ bhūtagrāmam acetasaḥ māṃ caivāntaḥśarīrasthaṃ tān viddhy āsuraniścayān 17.6 āhāras tv api sarvasya trividho bhavati priyaḥ yajñas tapas tathā dānaṃ teṣāṃ bhedam imaṃ śṛṇu 17.7 āyuḥsattvabalārogyasukhaprītivivardhanāḥ rasyāḥ snigdhāḥ sthirā hṛdyā āhārāḥ sāttvikapriyāḥ 17.8 kaṭvamlalavaṇātyuṣṇatīkṣṇarūkṣavidāhinaḥ āhārā rājasasyeṣṭā duḥkhaśokāmayapradāḥ 17.9 yātayāmaṃ gatarasaṃ pūti paryuṣitaṃ ca yat ucchiṣṭam api cāmedhyaṃ bhojanaṃ tāmasapriyam 17.10 aphalāṅkṣibhir yajño vidhidṛṣṭo ya ijyate yaṣṭavyam eveti manaḥ samādhāya sa sāttvikaḥ 17.11 abhisaṃdhāya tu phalaṃ dambhārtham api caiva yat ijyate bharataśreṣṭha taṃ yajñaṃ viddhi rājasam 17.12 vidhihīnam asṛṣṭānnaṃ mantrahīnam adakṣiṇam śraddhāvirahitaṃ yajñaṃ tāmasaṃ paricakṣate 17.13 devadvijaguruprājñapūjanaṃ śaucam ārjavam brahmacaryam ahiṃsā ca śārīraṃ tapa ucyate 17.14 anudvegakaraṃ vākyaṃ satyaṃ priyahitaṃ ca yat svādhyāyābhyasanaṃ caiva vāṅmayaṃ tapa ucyate 17.15 manaḥprasādaḥ saumyatvaṃ maunam ātmavinigrahaḥ bhāvasaṃśuddhir ity etat tapo mānasam ucyate 17.16 śraddhayā parayā taptaṃ tapas tat trividhaṃ naraiḥ aphalākāṅkṣibhir yuktaiḥ sāttvikaṃ paricakṣate 17.17 satkāramānapūjārthaṃ tapo dambhena caiva yat kriyate tad iha proktaṃ rājasaṃ calam adhruvam 17.18 mūḍhagrāheṇātmano yat pīḍayā kriyate tapaḥ parasyotsādanārthaṃ vā tat tāmasam udāhṛtam 17.19 dātavyam iti yad dānaṃ dīyatenupakāriṇe deśe kāle ca pātre ca tad dānaṃ sāttvikaṃ smṛtam 17.20 yat tu prattyupakārārthaṃ phalam uddiśya vā punaḥ dīyate ca parikliṣṭaṃ tad dānaṃ rājasaṃ smṛtam 17.21 adeśakāle yad dānam apātrebhyaś ca dīyate asatkṛtam avajñātaṃ tat tāmasam udāhṛtam 17.22 oṃ tat sad iti nirdeśo brahmaṇas trividhaḥ smṛtaḥ brāhmaṇās tena vedāś ca yajñāś ca vihitāḥ purā 17.23 tasmād om ity udāhṛtya yajñadānatapaḥkriyāḥ pravartante vidhānoktāḥ satataṃ brahmavādinām 17.24 tad ity anabhisaṃdhāya phalaṃ yajñatapaḥkriyāḥ dānakriyāś ca vividhāḥ kriyante mokṣakāṅkṣibhiḥ 17.25 sadbhāve sādhubhāve ca sad ity etat prayujyate praśaste karmaṇi tathā sacchabdaḥ pārtha yujyate 17.26 yajñe tapasi dāne ca sthitiḥ sad iti cocyate karma caiva tadarthīyaṃ sad ity evābhidhīyate 17.27 aśraddhayā hutaṃ dattaṃ tapas taptaṃ kṛtaṃ ca yat asad ity ucyate pārtha na ca tat prepya no iha 17.28 XVIII. athāṣṭādaśodhyāyaḥ. (mokṣasaṃnyāsayogaḥ) arjuna uvāca saṃnyāsasya mahābāho tattvam icchāmi veditum tyāgasya ca hṛṣīkeśa pṛthak keśiniṣūdana 18.1 śrībhagavān uvāca kāmyānāṃ karmaṇāṃ nyāsaṃ saṃnyāsaṃ kavayo viduḥ sarvakarmaphalatyāgaṃ prāhus tyāgaṃ vicakṣaṇāḥ 18.2 tyājyaṃ doṣavad ity eke karma prāhur manīṣiṇaḥ yajñadānatapaḥkarma na tyājyam iti cāpare 18.3 niścayaṃ śṛṇu me tatra tyāge bharatasattama tyāgo hi puruṣavyāghra trividhaḥ saṃprakīrtitaḥ 18.4 yajñadānatapaḥkarma na tyājyaṃ kāryam eva tat yajño dānaṃ tapaś caiva pāvanāni manīṣiṇām 18.5 etāny api tu karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā phalāni ca kartavyānīti me pārtha niścitaṃ matam uttamam 18.6 niyatasya tu saṃnyāsaḥ karmaṇo nopapadyate mohāt tasya parityāgas tāmasaḥ parikīrtitaḥ 18.7 duḥkham ity eva yat karma kāyakleśabhayāt tyajet sa kṛtvā rājasaṃ tyāgaṃ naiva tyāgaphalaṃ labhet 18.8 kāryam ity eva yat karma niyataṃ kriyaterjuna saṅgaṃ tyaktvā phalaṃ caiva sa tyāgaḥ sāttviko mataḥ 18.9 na dveṣṭy akuśalaṃ karma kuśale nānuṣajjate tyāgī sattvasamāviṣṭo medhāvī chinnasaṃśayaḥ 18.10 na hi dehabhṛtā śakyaṃ tyaktuṃ karmāṇy aśeṣataḥ yas tu karmaphalatyāgī sa tyāgīty abhidhīyate 18.11 aniṣṭam iṣṭaṃ miśraṃ ca trividhaṃ karmaṇaḥ phalam bhavaty atyāgināṃ pretya na tu saṃnyāsināṃ kvacit 18.12 pañcaitāni mahābāho kāraṇāni nibodha me sāṃkhye kṛtānte proktāni siddhaye sarvakarmaṇām 18.13 adhiṣṭhānaṃ tathā kartā karaṇaṃ ca pṛthagvidham vividhāś ca pṛthakceṣṭā daivaṃ caivātra pañcamam 18.14 śarīravāṅmanobhir yat karma prārabhate naraḥ nyāyyaṃ vā viparītaṃ vā pañcaite tasya hetavaḥ 18.15 tatraivaṃ sati kartāram ātmānaṃ kevalaṃ tu yaḥ paśyaty akṛtabuddhitvān na sa paśyati durmatiḥ 18.16 yasya nāhaṃkṛto bhāvo buddhir yasya na lipyate hatvā.api sa imāṃl lokān na hanti na nibadhyate 18.17 jñānaṃ jñeyaṃ parijñātā trividhā karmacodanā karaṇaṃ karma karteti trividhaḥ karmasaṃgrahaḥ 18.18 jñānaṃ karma ca kartā ca tridhaiva guṇabhedataḥ procyate guṇasaṃkhyāne yathāvac chṛṇu tāny api 18.19 sarvabhūteṣu yenaikaṃ bhāvam avyayam īkṣate avibhaktaṃ vibhakteṣu taj jñānaṃ viddhi sāttvikam 18.20 pṛthaktvena tu yaj jñānaṃ nānābhāvān pṛthagvidhān vetti sarveṣu bhūteṣu taj jñānaṃ viddhi rājasam 18.21 yat tu kṛtsnavad ekasmin kārye saktam ahetukam atattvārthavad alpaṃ ca tat tāmasam udāhṛtam 18.22 niyataṃ saṅgarahitam arāgadveṣataḥ kṛtam aphalaprepsunā karma yat tat sāttvikam ucyate 18.23 yat tu kāmepsunā karma sāhaṃkāreṇa vā punaḥ kriyate bahulāyāsaṃ tad rājasam udāhṛtam 18.24 anubandhaṃ kṣayaṃ hiṃsām anapekṣya ca pauruṣam mohād ārabhyate karma yat tat tāmasam ucyate 18.25 muktasaṅgonahaṃvādī dhṛtyutsāhasamanvitaḥ siddhyasiddhyor nirvikāraḥ kartā sāttvika ucyate 18.26 rāgī karmaphalaprepsur lubdho hiṃsātmakośuciḥ harṣaśokānvitaḥ kartā rājasaḥ parikīrtitaḥ 18.27 ayuktaḥ prākṛtaḥ stabdhaḥ śaṭho naiṣkṛtikolasaḥ viṣādī dīrghasūtrī ca kartā tāmasa ucyate 18.28 buddher bhedaṃ dhṛteś caiva guṇatas trividhaṃ śṛṇu procyamānam aśeṣeṇa pṛthaktvena dhanaṃjaya 18.29 pravṛttiṃ ca nivṛttiṃ ca kāryākārye bhayābhaye bandhaṃ mokṣaṃ ca yā vetti buddhiḥ sā pārtha sāttvikī 18.30 yayā dharmam adharmaṃ ca kāryaṃ cākāryam eva ca ayathāvat prajānāti buddhiḥ sā pārtha rājasī 18.31 adharmaṃ dharmam iti yā manyate tamasāvṛtā sarvārthān viparītāñś ca buddhiḥ sā pārtha tāmasī 18.32 dhṛtyā yayā dhārayate manaḥprāṇendriyakriyāḥ yogenāvyabhicāriṇyā dhṛtiḥ sā pārtha sāttvikī 18.33 yayā tu dharmakāmārthān dhṛtyā dhārayaterjuna prasaṅgena phalākāṅkṣī dhṛtiḥ sā pārtha rājasī 18.34 yayā svapnaṃ bhayaṃ śokaṃ viṣādaṃ madam eva ca na vimuñcati durmedhā dhṛtiḥ sā pārtha tāmasī 18.35 sukhaṃ tv idānīṃ trividhaṃ śṛṇu me bharatarṣabha abhyāsād ramate yatra duḥkhāntaṃ ca nigacchhati 18.36 yat tadagre viṣam iva pariṇāmemṛtopamam tat sukhaṃ sāttvikaṃ proktam ātmabuddhiprasādajam 18.37 viṣayendriyasañyogād yat tad agremṛtopamam pariṇāme viṣam iva tat sukhaṃ rājasaṃ smṛtam 18.38 yad agre cānubandhe ca sukhaṃ mohanam ātmanaḥ nidrālasyapramādotthaṃ tat tāmasam udāhṛtam 18.39 na tad asti pṛthivyāṃ vā divi deveṣu vā punaḥ sattvaṃ prakṛtijair muktaṃ yad ebhiḥ syāt tribhir guṇaiḥ 18.40 brāhmaṇakṣatriyaviśāṃ śūdrāṇāṃ ca paraṃtapa karmāṇi pravibhaktāni svabhāvaprabhavair guṇaiḥ 18.41 śamo damas tapaḥ śaucaṃ kṣāntir ārjavam eva ca jñānaṃ vijñānam āstikyaṃ brahmakarma svabhāvajam 18.42 śauryaṃ tejo dhṛtir dākṣyaṃ yuddhe cāpy apalāyanam dānam īśvarabhāvaś ca kṣātraṃ karma svabhāvajam 18.43 kṛṣigaurakṣyavāṇijyaṃ vaiśyakarma svabhāvajam paricaryātmakaṃ karma śūdrasyāpi svabhāvajam 18.44 sve sve karmaṇy abhirataḥ saṃsiddhiṃ labhate naraḥ svakarmanirataḥ siddhiṃ yathā vindati tac chṛṇu 18.45 yataḥ pravṛttir bhūtānāṃ yena sarvam idaṃ tatam svakarmaṇā tam abhyarcya siddhiṃ vindati mānavaḥ 18.46 śreyān svadharmo viguṇaḥ paradharmot svanuṣṭhitāt svabhāvaniyataṃ karma kurvan nāpnoti kilbiṣam 18.47 sahajaṃ karma kaunteya sadoṣam api na tyajet sarvārambhā hi doṣeṇa dhūmenāgnir ivāvṛtāḥ 18.48 asaktabuddhiḥ sarvatra jitātmā vigataspṛhaḥ naiṣkarmyasiddhiṃ paramāṃ saṃnyāsenādhigacchati 18.49 siddhiṃ prāpto yathā brahma tathāpnoti nibodha me samāsenaiva kaunteya niṣṭhā jñānasya yā parā 18.50 buddhyā viśuddhayā yukto dhṛtyātmānaṃ niyamya ca śabdādīn viṣayāṃs tyaktvā rāgadveṣau vyudasya ca 18.51 viviktasevī laghvāśī yatavākkāyamānasaḥ dhyānayogaparo nityaṃ vairāgyaṃ samupāśritaḥ 18.52 ahaṃkāraṃ balaṃ darpaṃ kāmaṃ krodhaṃ parigraham vimucya nirmamaḥ śānto brahmabhūyāya kalpate 18.53 brahmabhūtaḥ prasannātmā na śocati na kāṅkṣati samaḥ sarveṣu bhūteṣu madbhaktiṃ labhate parām 18.54 bhaktyā mām abhijānāti yāvān yaś cāsmi tattvataḥ tato māṃ tattvato jñātvā viśate tadanantaram 18.55 sarvakarmāṇy api sadā kurvāṇo madvyapāśrayaḥ matprasādād avāpnoti śāśvataṃ padam avyayam 18.56 cetasā sarvakarmāṇi mayi saṃnyasya matparaḥ buddhiyogam upāśritya maccittaḥ satataṃ bhava 18.57 maccittaḥ sarvadurgāṇi matprasādat tariṣyasi atha cet tvam ahaṃkārān na śroṣyasi vinaṅkṣyasi 18.58 yad ahaṃkāram āśritya na yotsya iti manyase mithyaiṣa vyavasāyas te prakṛtis tvāṃ niyokṣyati 18.59 svabhāvajena kaunteya nibaddhaḥ svena karmaṇā kartuṃ necchasi yan mohāt kariṣyasy avaśopi tat 18.60 īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ hṛddeśerjuna tiṣṭhati bhrāmayan sarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā 18.61 tam eva śaraṇaṃ gaccha sarvabhāvena bhārata tatprasādāt parāṃ śāntiṃ sthānaṃ prāpsyasi śāśvatam 18.62 iti te jñānam ākhyātaṃ guhyād guhyataraṃ mayā vimṛśyaitad aśeṣeṇa yathecchasi tathā kuru 18.63 sarvaguhyatamaṃ bhūyaḥ śṛṇu me paramaṃ vacaḥ iṣṭosi me dṛḍham iti tato vakṣyāmi te hitam 18.64 manmanā bhava madbhakto madyājī māṃ namaskuru mām evaiṣyasi satyaṃ te pratijāne priyosi me 18.65 sarvadharmān parityajya mām ekaṃ śaraṇaṃ vraja ahaṃ tvā sarvapāpebhyo mokṣyayiṣyāmi mā śucaḥ 18.66 idaṃ te nātapaskāya nābhaktāya kadācana na cāśuśrūṣave vācyaṃ na ca māṃ yobhyasūyati 18.67 ya idaṃ paramaṃ guhyaṃ madbhakteṣv abhidhāsyati bhaktiṃ mayi parāṃ kṛtvā mām evaiṣyaty asaṃśayaḥ 18.68 na ca tasmān manuṣyeṣu kaścin me priyakṛttamaḥ bhavitā na ca me tasmād anyaḥ priyataro bhuvi 18.69 adhyeṣyate ca ya imaṃ dharmyaṃ saṃvādam āvayoḥ jñānayajñena tenāham iṣṭaḥ syām iti me matiḥ 18.70 śraddhāvān anasūyaś ca śṛṇuyād api yo naraḥ sopi muktaḥ śubhāṃl lokān prāpnuyāt puṇyakarmaṇām 18.71 kaccid etac chrutaṃ pārtha tvayaikāgreṇa cetasā kaccid ajñānasaṃmohaḥ pranaṣṭas te dhanaṃjaya 18.72 arjuna uvāca naṣṭo mohaḥ smṛtir labdhā tvatprasādān mayācyuta sthitosmi gatasaṃdehaḥ kariṣye vacanaṃ tava 18.73 sañjaya uvāca ity ahaṃ vāsudevasya pārthasya ca mahātmanaḥ saṃvādam imam aśrauṣam adbhutaṃ romaharṣaṇam 18.74 vyāsaprasādāc chrutavān etad guhyam ahaṃ param yogaṃ yogeśvarāt kṛṣṇāt sākṣāt kathayataḥ svayam 18.75 rājan saṃsmṛtya saṃsmṛtya saṃvādam imam adbhutam keśavārjunayoḥ puṇyaṃ hṛṣyāmi ca muhur muhuḥ 18.76 tac ca saṃsmṛtya saṃsmṛtya rūpam atyadbhutaṃ hareḥ vismayo me mahān rājan hṛṣyāmi ca punaḥ punaḥ 18.77 yatra yogeśvaraḥ kṛṣṇo yatra pārtho dhanurdharaḥ tatra śrīr vijayo bhūtir dhruvā nītir matir mama 18.78